Lai gan dators mūsdienās kļuvis par ierastu lietu birojā
un arvien biežāk "pārvācas" arī uz mājām, nereti cilvēki jūt alerģiju
pret datoru, uzskata to par briesmīgu rīku, kas tikai sarežģī viņu dzīvi. Darbs ar
datoru patiesi kļūst par mocībām, ja, kūkumu uzmetot, nākas sēdēt neērtā
krēslā, nogurst rokas, strādājot ar nepareizā augstumā un leņķī novietotu
tastatūru, bet acis žilbst, raugoties monitorā bez filtra. Kā pareizi iekārtot darba
vietu pie datora un kā datorlietotāji izprot dažādu ergonomisko aksesuāru nozīmi,
spriež datoru un to aksesuāru, programmatūras, kā arī biroja mēbeļu tirgotāji:
Uģis Bušmanis (Fortech); Dzintars Kolosovskis (Elko-Vecrīga); Jana Ķikāne (Tilde);
Valdis Ošiņš, (Balta); Ansis Spridzāns (Elva); Oskars Tutiņš (mēbeļu firma Kate).
Sarunu pa ergonomikas taciņu virzīja Andris Melnūdris (žurnāls «DatorPasaule»).
Vai datorlietotāji apzinās savas darba vietas iekārtojuma
svarīgumu, tās iespaidu uz darba efektivitāti?
O.T. Datorlietotāji, it īpaši
profesionāļi, sava darba efektivitāti gandrīz vienmēr saista tikai un vienīgi ar
datora tehniskajiem parametriem. Reizēm kā svarīgs elements tiek nosaukts krēsls un
apgaismojums, bet ar to tad ergonomikas izpratne arī beidzas.
J.Ķ. Latvijā ergonomikas apziņa ir visai zemā
līmenī. Daudzi cilvēki par to nezina vispār neko. Paldies žurnālam «DatorPasaule»,
kur sabiedrības izglītošanas nolūkā daudz rakstīts par šīm lietām. Ja darba
devējiem ir ergonomiskā izpratne, šīs lietas tiek pārrunātas ar kolektīvu, viss ir
kārtībā. Tad pērk labu tehniku un iekārto labas darba vietas.
V.O. Cilvēku zināšanu līmenis par šo jautājumu
ir ļoti atšķirīgs. Vairumā gadījumu cilvēki nav informēti. Pie mums tā vairāk ir
intuitīvā apzināšanās, proti, cilvēks, kurš spiests ilgstoši strādāt pie datora
vai sēž pie nepareizi iekārtota rakstāmgalda, nogurst, sākas veselības traucējumi.
Nepatīkamās izjūtas nereti uzskata par darba specifikas sekām un nesaista ar
ergonomiskajām problēmām. Ir ļoti maz tādu cilvēku, kas būtu precīzi informēti
par ergonomiku darba vietā un tās tiešo ietekmi uz darba efektivitāti. Turklāt bieži
vien problēmu izprotošie cilvēki nav tie paši, kas "tur naudas maku",
iekārtojot darba vietas uzņēmumā.
D.K. Ir divas problēmas ergonomikas svarīguma
apzināšanās un naudas trūkums. Kad ir nauda, un var atļauties pirkt nevis lētāko,
bet labāko, klienti izvēlas gluži citas lietas.
A.S. Daudzi cilvēki problēmu apzinās. Tie ir tie,
kuriem nākas pie datora pavadīt gandrīz visu dienu, piemēram, datorgrafiķi. Būs
grūti ilgi nosēdēt cietā krēslā pie standarta galda. Nelielās firmās parasti
cenšas iekārtot patiešām ergonomisku darba vietu, bet lielos uzņēmumos pirkumu
tenderu sastādītāji nereti ir attālināti no datoru lietotājiem un neapzinās
problēmas būtību. Tie, kas reiz pamēģinājuši labas mēbeles, jūt un saprot
atšķirību.
V.O. Arhitekti var uzprojektēt estētiski skaistu
nestandarta darba vietu, bet, ja tā nav pareizi organizēta un piemērota konkrētā
lietotāja darba specifikai, tajā ir nepatīkami strādāt. Svarīgs ir arī apgaismojums
un ventilācija.
A.S. Diemžēl reti darba vietas radīšana tiek risināta
kompleksi, ņemot vērā visus faktorus.
D.K. Patiesībā tas būtu viens no galvenajiem
arodbiedrību uzdevumiem izglītot strādājošos par ergonomikas prasībām un
uzraudzīt, lai darba devēji patiešām ievērotu šīs prasības. Citur pasaulē,
piemēram, Skandināvijā, patiecoties arodbiedrībām, ir panākta gan stingras
likumdošanas izstrādāšana, gan tās ievērošana.
U.B. Manuprāt patreiz datorlietotāji visai maz
apzinās kā viņi ir ierīkojuši savu darba vietu, vai tā ir ergonomiska, ērta.
Vairums gadījumu ar ergonomiku datorlietotāji saprot monitora ergnomikas radītājus,
standartus, peļu un tastatūru ergonomiku. Otrs aspekts ir naudas trūkums, jo visi sīs
ergonomiskas lietas maksā diezgan lielas naudas, un pircēji ir ieinteresēti nopirkt
vairāk, labāku tehniku, nekā piepirkt šīs ergonomikas lietas. Kaut protams ir arī
klienti, kuri piegriež diezgan lielu verību savai un kolēģu darba vietai.
Kādas iekārtas, aprīkojumu un aksesuārus datorlietotāji
prasa? Vai ir interese par ergonomiskām tastatūrām, roku paliktņiem u. tml.?
V.O. Runājot par pieprasījumu, tas ir visai dažāds.
Cilvēki, kas novērtē ergonomikas nozīmi, pieprasa ērtas darba vietas, kas aprīkotas
ar iespējām ērti lietot darbam nepieciešamos tehniskos līdzekļus, tas nozīmē, ka
tās parasti ir paplašinātās darba vietas ar papildu vietu datoram. Ļoti bieži tiek
iegādāti monitoru paliktņi un filtri, telefonu paliktņi un dokumentu turētāji,
galdiem tiek pasūtīti izbīdāmie tastatūru paliktņi, mazāk tiek pieprasīti
ergonomiskie paliktņi tastatūrām.
No datoru piederumiem arvien vairāk pieprasa dažādus tehnikas
kopšanas līdzekļus (tīrīšanas šķidrumus, mitrās un sausās salvetes, aerosolus ar
saspiestu gaisu u. c.). Izplatoties kompaktdiskiem, daudz vairāk pieprasa CD
sakārtošanas piederumus, tradicionāli pieprasītas ir disketes un dažādi diskešu
uzglabāšanas, transportēšanas un kopšanas līdzekļi.
O.T. Prasa ērtus krēslus. Grib izvelkamus paliktņus
tastatūrai, kas reāli var noderēt vienīgi profesionālam tekstu ievadītājam vai
cilvēkam, kurš ideāli pārzina tastatūru.
U.B. Ja runa ir par Fortech piedāvātajiem
aksesuāriem, visvairāk tiek pieprasīti papīru turētāji (copy holder), peļu
paliktņi, tastatūras. Mums ir arī roku paliktņi, bet lielākā daļa cilvēku nemaz
nezina, kam tas vajadzīgs, un tādēļ nepērk.
J.Ķ. Mēs neesam no bērna kājas pieraduši
strādāt ar datoru un arī mūsu ergonomiskā izglītība ir minimāla. Cilvēki neprot
pareizi strādāt pie datora, tādēļ bieži vien neizprot palīgaprīkojuma nozīmi,
labumu, ko tas dod. Ergonomiskās lietas lauž mūsu nepareizos ieradumus, un tas sākumā
nemaz nešķiet patīkami. Ieradumu mainīšana liekas apgrūtinoša, kaitina. Tāpēc ir
visai kareivīga attieksme pret jauninājumiem. Cilvēkam jābūt atvērtam, lai viņš
vispār mēģinātu strādāt ar ergonomiskajām lietām. Parasti novērojumi liecina, ka
pirmo nedēļu cilvēkam ir neērti strādāt, bet pēc tam viņš pierod un
"pieņem" ergonomiku. Diemžēl nav lielāku pētījumu par to, kā cilvēki
pieņem jauninājumus, vai vispār ar tiem strādā.
D.K. Ergonomisko tastatūru pieprasa maz. Pirmkārt,
ar to nav iespējams strādāt, ja cilvēks drukā ar vienu pirkstu. Otrkārt, tā nav
piemērota tiem, kuri pieraduši funkciju izsaukšanai izmantot taustiņu kombinācijas
(shortcut). Uz ergonomiskās tastatūras to fiziski nav iespējams izdarīt, nevar ar
vienu roku aizsniegt vajadzīgos taustiņus.
A.S. Neskatoties uz ergonomiskajiem labumiem, ir viens
"bet", kas aptur veselīga darba cienītājus. Šie produkti ir dārgi, un,
neizprotot to noderīgumu, cilvēks pērk lētākus.
V.O. Šiem produktiem tagad ir atlaides, ja pērk
komplektu.
D.K. Visi cilvēki skaita naudu, un katram pašam
jāizlemj, vai lielāka cena dod pietiekošu labumu, lai maksātu vairāk.
J.Ķ. Vislabākais brīdis, lai pastāstītu cilvēkam par
ergonomiskajām palīgierīcēm ir tad, kad viņš pērk jaunu datoru. Tad nevajadzētu
skopoties, bet pirkt vislabāko. Manuprāt, Tildes Gramatiķis arī uzskatāms par
ergonomisku aksesuāru, jo tas atvieglo tekstu rediģēšanu, samazina laiku, kad
jāraugās ekrānā, labojot kļūdas.
Vai prasītais tiek piedāvāts?
D.K. To, ko prasa, to arī pārdodam. Tādas mantas,
kas ir dārgas un par kurām neviens neinteresējas, nav rentabli iepirkt. Mēs varam
piegādāt visas ergonomiskās mantas, vienkārši to piegādes laiks būs ilgāks nekā
parasti.
O.T. Biroja mēbeļu salonos ir nopērkams viss
prasītais.
A.S. Elvas darbinieki izjūt, ka piedāvājums ir pat
nedaudz priekšā pieprasījumam. Tikko cilvēki labāk iepazīst kādu ergonomisko
jaunumu un sāk to pirkt, jau parādās kāds cits neredzēts un pagaidām Latvijā vēl
mazpieprasīts jaunums.
U.B. Vairums no prasītā tiek mūsu veikalā
piedāvāts. Protams ir lietas pēc kurām ir ļoti mazs pieprasījums, un attiecīgi
viņas nav uz vietas, bet ja ir interese mēs varam viņas pasūtīt un piegādāt.
Kādi pieejami produkti un tehnoloģijas vēl netiek
pienācīgi novērtēti un pēc kā nav pieprasījuma? Kādēļ?
V.O. Nepietiekami tiek novērtēti monitoru paliktņi,
kas domāti ne tikai papildu vietas atbrīvošanai uz galda, bet dod arī iespēju pareizi
noregulēt monitora novietojuma augstumu, lai nenoslogotu muguras un kakla muskuļus un
pasargātu no ātras noguršanas un saslimšanas ar mugurkaula slimībām.
Sevišķi "grēko", taupot naudu, kad izvēlas krēslus darba
vietām. Krēsli vistiešāk ietekmē veselību, ilgstoši sēžot pie galda. Diemžēl
lielākā daļu no krēslu piedāvājuma tirgū sastāda uz zemu cenu orientēti produkti,
kas tiek ražoti no lētiem materiāliem un neņemot vērā ergonomiku.
O.T. Nepietiekami tiek novērtēti īpaši konstruēti
datorgaldi ar individuāli regulējamiem monitora, pamatgalda un peles paliktņa
augstumiem, kā arī speciālie datorgaldi ar īpašu dizainu. Šādā galdā cilvēks
burtiski "sēž iekšā", un visi nepieciešamie dokumenti un materiāli atrodas
rokas stiepiena attālumā.
D.K. Nereti cilvēki izlasa žurnālā
«DatorPasaule» vai kādā citā speciālā izdevumā par lietiņām, kuras tirgū
parādīsies tikai pēc 2 3 mēnešiem, bet viņi tūlīt jau nāk uz datorsalonu un
grib tās pirkt.
A.S. Maz pieprasa ergonomisko tastatūru. Bet par
daudziem aksesuāriem, piemēram, kāju paliktņiem, grūti spriest, jo tos pieprasa
mēbeļu veikalos, nevis datorsalonos. Iespējams, ka nākotnē kaut kas mainīsies un
viss būs vienuviet: plašā izvēlē gan datori, gan atbilstošas mēbeles un aksesuāri.
D.K. Manuprāt, tā būtu varena lieta, ja mēbeļu un
datoru firmas taisītu kopīgus salonus. Tas viennozīmīgi būtu izdevīgi visām pusēm.
Pagaidām gan ir pārāk mazs pieprasījums pēc patiesi kvalitatīvām un ergonomiskām
biroja mēbelēm. Patlaban šis bizness vēl nav pietiekoši rentabls.
J.Ķ. Mūsu misija lai cilvēkam būtu labi un
ērti strādāt. Tai pat laikā atsevišķi pastāv lieliskas mēbeles, lieliski datori un
lieliska programmatūra. Diemžēl bieži vien, saliekot to visu kopā, gala rezultāts
sanāk nebaudāms.
Kādā veidā jūs veicināt klientu izglītošanu, lai radītu
pieprasījumu? Vai to dara sabiedrība?
V.O. Tā kā mūsu galvenie klienti ir uzņēmumi, tad
viņiem mēs veltām lielāko darbu un laiku, konsultējot par iespējām un
priekšrocībām, lietojot ergonomiskus produktus. Mēs piedalāmies arī izstādēs,
demonstrējot jaunos produktus un izskaidrojot to pielietojumu.
Sabiedrība izglītošanas jomā šobrīd nedara tikpat kā neko.
Trūkst konceptuāla izdevuma, kas būtu virzīts uz klientu izglītošanu un runātu par
šīm problēmām visiem saprotamā veidā un valodā. Datorlietotājiem gan ir daži
izdevumi ar salīdzinoši nelielām tirāžām, bet apskatāmo tēmu specifika ierobežo
lasītāju loku.
O.T. Mēs piedalāmies izstādēs, rakstām
publikācijas speciālajā presē, strādājam ar klientu individuāli.
D.K. Izglītošanas veidi ir dažādi gan tiešie
pasta sūtījumi, gan centrālie preses izdevumi, kurus lasa visur. Elko Vecrīga
lielākajiem klientiem tiek rīkoti semināri par jauninājumiem, tiek pieaicināti arī
lielāko piegādātājfirmu pārstāvji.
A.S. Arī Elvā tiek rīkoti semināri. Mums ir savs
izdevums «PC Monopols». Tajā publicējam informāciju par jaunajiem produktiem. Tātad
kāda sabiedrības daļa šādā veidā tiek izglītota. Var diskutēt par to, kas tā ir
par sabiedrības daļu un vai tā ir pareizā daļa. Galvenais mērķis ir vispār
izglītot. Līdz ar to kāda noteikta informācija sabiedrībā "izšķīst".
Varbūt tā "izšķīst" bez pēdām, bet, ja jau mūsu datorsalons dzīvo, tad
arī mūsu izglītošanas pasākumiem ir rezultāti.
V.O. Cilvēku neinformētības problēma būtu
apskatāma kontekstā ar kopējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī ar valsts
struktūru nostādni šo problēmu risināšanā. Valstīs ar sakārtotu ekonomiku šis
jautājums tiek risināts un regulēts ar valsts struktūru aktīvu atbalstu, un tiek
tērēti lieli līdzekļi, veicot pētījumus par pareizi iekārtotas darba vietas ietekmi
uz strādājošo veselību un darba efektivitāti (piemēram, Eiropas Savienības valstīs
ir precīzi definētas prasības darba vietu iekārtošanai). Pie mums šāda veida
darbība ir primitīva, jo ierēdņi, kas strādā valsts struktūrās, kurām būtu
jānodarbojas ar šo problēmu risināšanu, īsti nesaprot, kas ir ergonomika.
U.B. Klientu izglītošanu mēs veicam gan uz vietas
mūsu veikalā, parādot un pastāstot par dažādām interesantām un vajadzīgām
lietām, gan piedaloties izstādēs. Vēl viens veids kā mēs veicam šo izglītošanu ir
mūsu "Datorziņu" izdevums, kurā bez cenu atspoguļojuma mēs rakstām arī
par jauniem un progresīviem produktiem, kurus daudzi cilvēki vēl nezin.
Bieži vien mēs izmantojam tādu veidu, ka DirectMeil, kad sūtam pa tiešo mūsu
klientiem produktu aprakstus, cenas, organizējot loterijas.
Kāda, pēc jūsu domām, būs darba vieta nākotnē?
A.S. Latvija virzās uz Eiropas Savienību, pārņem
tās standartus. Tātad arī Latvijā drīz vien būs normatīvie dokumenti, kas regulēs
biroja darba vietu iekārtošanu, arī ergonomisko produktu pielietošanu darbā. Visam
jāiet uz labo pusi gan sabiedrības izglītotībai, gan atsevišķu indivīdu
izpratnei.
D.K. Es nākotnes ainu iedomājos tādu cilvēks
sēž Havaju salu pludmalē un sūta no turienes ziņas ar datoru. Dienvidāfrikā tā ir
izplatīta parādība tā kā tur ir lēta dzīvošana un nav smagas nodokļu nastas,
daudzi strādā dienvidu puslodē, bet savus darbus elektroniski pārsūta uz citu
pasaules malu. Bet ko nu par tālām zemēm: jau tagad Latvijā daudzi cilvēki,
piemēram, spēlīšu animatori, rīkojas līdzīgi. Savus darbus viņi sūta uz ārzemēm
pa elektronisko pastu, nauda par paveikto arī tiek pārskaitīta elektroniski.
O.T. Vērojama tendence, ka arvien vairāk cilvēku
strādā mājās. Rodas pieprasījums pēc mājas vai pārvietojamā biroja.
D.K. Ja tā godīgi runājam, piezīmjdators ir ļoti
neergonomisks
J.Ķ. Lai kāda būtu šī nākotnes darba vieta, lai
kur tā atrastos galvenais, lai tā būtu domāta cilvēka ērtībām. Lai dators
kalpotu cilvēkam, nevis otrādi.
Daži secinājumi:
· Strādājot neergonomiskā darba vietā, cilvēks biežāk
slimo, viņa darbam ir zemāka efektivitāte. Ja ne cilvēkmīlestība, tad vismaz šie
faktori jāņem vērā darba devējiem, domājot par naudas taupīšanu darba vietu
iekārtošanai.
· Latvijā jāsakārto likumdošana, kas nosaka ergonomikas prasības,
un jāpanāk noteikumu ievērošana.
· Arodbiedrībām būtu jāuzņemas darbinieku izglītotāja un darba
devēju "tramdītāja" loma.
· Ergonomiskie aksesuāri spiež mūs mainīt darba metodes, lauzt
nepareizos ieradumus, sākumā tas šķiet kaitinoši, rada stresu.
· Arvien vairāk cilvēku ar datoru strādā mājās, tādēļ
vajadzīgas ergonomiskas darba vietas mājas apstākļos.