Dators un veselība

    Aizvien biežāk cilvēki pielieto datorus savā ikdienas dzīvē, kas ievērojami to atvieglo, bet vienlaikus nes līdzi arī dažādas ar veselību saistītas problēmas. Pasaulē datorus sāka plaši lietot 60., 70. gados, un pirmām kārtām visi zinātnieki pievērsa uzmanību elektromagnētiskā lauka izpētei. Tomēr ilgstošie pētījumi pierādīja, ka starojuma intensitāte nepārsniedz pieļaujamās normas robežas un praktiski neietekmē veselību. Vēlāk saistībā ar datoriem sāka parādīties pētījumi par atsevišķu skeleta-muskuļu sistēmas daļu pārslodzi, kā arī par redzes traucējumiem.
    Tā, piemēram, Zviedrijā veiktie pētījumi parādīja, ka starp datoroperatoriem visbiežākās ir sūdzības par sāpēm un nogurumu kakla-plecu rajona muskuļos (49 procenti) un mugurkaula jostas daļā (40 procenti) [7]. Līdz pat 80 procentiem no Ziemeļamerikas biroju darbiniekiem sūdzās par sāpēm un diskomfortu muskuļos, acu spriedzi un nogurumu. Novērojumi rāda, ka šīs sūdzības ir tieši saistītas ar nepilnībām darba vietas iekārtošanā, mēbelēm un telpas izvēlē [6]. 1996. gadā Latvijas Medicīnas Akadēmijas (AML) studenti veica pētījumu, lai atklātu visbiežākās sūdzības starp datoru lietotājiem AML. Aptaujas rezultāti liecināja, ka 24 procenti sūdzās par sāpēm kakla-plecu rajonā, ko saistīja ar pārmērīgu galvas noliekšanu darba laikā, 29 procentiem novēroja sāpes ceļos, jo tie lietoja pārāk augstu krēslu, bet 42 procentiem aptaujāto bija sūdzības par diskomfortu plaukstu locītavās nepareiza plaukstu atbalsta dēļ (M. Veldre).
    Ja kāds kaitīgais faktors darbā izsauc vai veicina slimības rašanos, tad runā par arodslimību vai ar darbu saistīto slimību. Ar šīs patoloģijas atklāšanu nodarbojas AML P. Stradiņa Klīniskās slimnīcas Aroda un Radiācijas medicīnas centrā. Latvijā vēl līdz šim nav reģistrēta neviena ar datoru lietošanu saistīta arodslimība. Aroda un Radiācijas medicīnas centra poliklīnikas nodaļas vadītāja Elvīra Čurbakova atzīmē: "Latvijā pašlaik mēs neesam reģistrējuši nevienu arodsaslimšanu strādājošajiem ar datoriem. Tomēr, veicot regulāras medicīniskās apskates, saskaramies ar to, ka šī kontingenta darbiniekiem ir sūdzības par acu nogurumu darba dienas laikā. Bez tam vairums strādājošo pavada pie datora 4 līdz 6 un pat vairāk stundas dienā un neskatoties uz to, ka pārsvarā tie ir gados jauni cilvēki, tiem ir sūdzības par pastiprinātu nogurdināmību, miega traucējumiem un nervozitāti. Domāju, ka šie simptomi saistīti ar ļoti lielo informācijas daudzumu, kas ir jāapstrādā un jāatceras, darbojoties ar datoru. Turklāt darbiniekiem bieži ir sūdzības par paaugstinātu nogurdināmību un stresu, ja vienā telpā tiek izvietotas vairākas datoru darba vietas, īpaši, ja ir nepietiekama platība. Mazāk saskaramies ar dažādām skeleta-muskuļu sistēmas patoloģijām, bet ja tās ir, tad pārsvarā tiem darbiniekiem, kuriem nav pareizi iekārtota darba vieta, trūkst ergonomiski pareizā krēsla. Jāpiezīmē, ka šīs sūdzības parasti parādās tad, ja darba stāžs ir 5 un vairāk gadu, bet pie mums plaša datoru izmantošana ir palielinājusies tikai pēdējo 3-4 gadu laikā. Domāju, ja paši cilvēki nepievērsīs uzmanību pareizai darba dienas un arī darba vietas organizācijai, tad darbs ar datoriem nākotnē radīs nopietnas problēmas".
    Tātad, kā jau iepriekš minēts, var izdalīt 3 galvenās sūdzību grupas, kuras saista ar darbu pie datora:
    · atsevišķu muskuļu-skeleta sistēmas daļu pārslodze;
    · redzes pārslodze;
    · paaugstināts nogurums.

Datora radītā skeleta-muskuļu sistēmas slodze
   Strādājot ar datoru, cilvēks lielāko darba laiku pavada sēdus. Darbam sēdus stāvoklī ir gan savas priekšrocības, gan arī trūkumi. Atrodoties sēdus, svars no kājām tiek noņemts, samazinās enerģijas patēriņš, bet turpretī, samazinoties diafragmālai elpošanai, krūšu kurvja "piesūcošā" darbība samazinās, līdz ar to asinsrite palēninās. Atrodoties sēdus stāvoklī, mugurkaula jostas daļas izliekumu uzturošie muskuļi atslābinās, jostas daļas izliekums samazinās un rezultātā attīstās tā saucamā "plakanā mugura", līdz ar to palielinās arī spiediens uz starpskriemeļu diskiem, kas var radīt sāpes [7]. Varētu domāt, ka, atrodoties sēdus stāvoklī, muskulatūra praktiski netiek noslogota, tomēr tā nav. Muskulatūra veic statisku slodzi, gan lai uzturētu ķermeņa pozu sēdus, gan lai noturētu galvu un rokas. Muskuļi spēj izturēt statisku slodzi ilgstoši tikai tad, ja šī slodze ir neliela un nepārsniedz 5-10% no to maksimālās spriedzes, tā rezultātā tomēr pieaug spiediens muskuļu audos. Pētījumi rāda, ja spiediens muskuļu audos ir virs 30 mmHg 8 stundas, tad muskuļu šūnās var rasties neatgriezeniskas izmaiņas pat tad, ja netiek veiktas aktīvas kustības un enerģijas patēriņš ir minimāls. Statiskas slodzes rezultātā muskuļos samazinās arī asins plūsma. Vienlaicīgi netiek pietiekami apasiņotas arī cīpslas, nervi un locītavas. Tas viss rada dažādu vielmaiņas galaproduktu uzkrāšanos audos un noved pie mikroskopiskām, deģeneratīvām izmaiņām, kuras raksturojas ar sāpēm [7]. Galvenās sūdzības ir par muskuļu saspringumu un sāpēm kakla rajonā, kas saistītas ar galvas noliekšanu, kā arī jostas-krustu rajonā, kuru iemesls ir darbs ar saliektu muguru. Ilgstoša sēdēšana izraisa arī kāju tūsku un nogurumu.

"Peles slimība"
   Statiska slodze ir ne tikai pozu uzturošajā muskulatūrā, bet arī rokas un plaukstas muskuļos, strādājot ar peli. "Peles slimība" raksturojas ar pastiprinātu nogurumu rokas muskulatūrā, asām, dedzinošām sāpēm un tirpšanu. Gadījumā, ja pele novietota tālu no tastatūras un darbiniekam pēc tās ir jāstiepjas, var pievienoties arī asas sāpes plecu muskulatūrā. Pētījumi rāda, ka šādas sūdzības sāk parādīties tad, ja pele tiek lietota aktīvi vismaz 10 stundas nedēļā [1]. Galvenokārt šīs problēmas varētu rasties dizaineriem, arhitekiem u.c. speciālistiem, kas lieto datorprogrammas, kurās zīmēšanai izmanto peli.

Tastatūras ietekme uz rokām
   Darbs ar tastatūru savukārt prasa aktīvas kustības ar pirkstiem un plaukstu. Atkārtotas biežas kustības plaukstas pamatnes locītavā izsauc muskuļu cīpslu sabiezēšanu. Tā rezultātā tiek saspiesti tuvumā esošie nervi un asinsvadi un var attīstīties Karpālā kanāla sindroms. Galvenās sūdzības, kam jāpievērš uzmanība, ir nespēks plaukstās un apakšdelmā, pirkstu tirpšana, samazinās pirkstu jūtība, ir grūtības pāršķirt lappuses grāmatai, žurnālam, noturēt kafijas krūzi, nospiest durvju rokturi. Galvenokārt sāpes un tirpoņa parādās naktīs, bet pazūd pēc neliela iestrādes perioda. Novēro pastiprinātu roku salšanu. Aukstā laikā vai arī, iemērcot rokas aukstā ūdenī, tās ātri kļūst bālas un paiet vairāk nekā stunda, kamēr tās atgūst iepriekšējo stāvokli. Vēlāk var novērot pat roku trīci.

Dators un acis
   Strādājot ar datoru, nopietna uzmanība jāpievērš palielinātai redzes slodzei. Pirmkārt, redze ir ilgstoši fokusēta vienā punktā, tas sasprindzina gan acs iekšpusē esošo muskuli, kas nodrošina redzes pielāgošanos dažādā attālumā, gan arī acs ābola kustību nodrošinošos muskuļus. Cilvēka redze fizioloģiski mainās līdz ar vecumu. Ir izpētīts, ka mazi bērni spēj skaidri saredzēt priekšmetus, ja tie atrodas tikai 6 cm attālumā no acīm, 20 gadus vecs cilvēks spēj skaidri saredzēt priekšmetus, kuri novietoti vismaz 12 cm attālumā, bet līdz 40 gadiem šis attālums jau ir dubultojies. Ja cilvēks skaidri nesaredz priekšmetus, kas novietoti tuvāk par 30-40 cm, tad tā ir presbiopija, un redzes korekcijai (pārsvarā lasīšanai) jālieto brilles. Redzes slodze, kas rodas, strādājot ar datoru, var veicināt agrīnas presbiopijas attīstību. Pirmie signālsimptomi ir redzes traucējumi tumsā un apžilbuma sajūta, parādoties gaismai. Uz redzi nelabvēlīgi iedarbojas arī gaismas atstarojums no ekrāna un palielinātais putekļu daudzums gaisā, ko veicina datoram apkārt esošais elektrostatiskais lauks. Bez tam, strādājot pastiprinātā redzes kontrolē, acis tiek mirkšķinātas retāk un acu gļotāda netiek mitrināta. Darbinieki sūdzas par acu nogurumu, redzes traucējumiem tālumā (ja ir bijis ilgstošs darbs pie monitora), sausuma sajūtu acīs [2]. Pēc darba acis var būt sasarkušas un smagākos gadījumos var pat attīstīties iekaisums.

Informācijas pārslodze
   Strādājot ar datoru nepieciešams apstrādāt, izmantot un atcerēties lielu informācijas daudzumu. Darbā visu laiku jāapgūst jaunas iemaņas, kas saistītas ar jaunu datorprogrammu lietošanu. Darbinieks nemitīgi atrodas stresa situācijā, kuras laikā jāapgūst jaunais, jādarbojas radoši, jārisina problēmas un kļūdu gadījumā ātri jāreaģē.
    Strādājot ar datoriem, pieaug katra indivīda atbildība par savu darbu. Īpaši šeit jāpieskaita cilvēki, kuri datorus izmanto dažādu procesu kontrolei rūpniecībā un transportā [5]. Nemitīgā informācijas pārslodze un spriedze rada hronisku psiholoģisku pārslodzi, kas var izpausties ar emocionālo izsīkumu, cinismu, profesionālās pašiedvesmas trūkumu, kas savukārt izpaužas ar nogurumu [4]. Pētījumi rāda, ka psiholoģiskā spriedze izraisa ne tikai centrālās nervu sistēmas atbildes reakciju noguruma veidā, bet palielina arī muskuļu spriedzi, līdz ar to pastiprinot muskuļu nogurumu, diskomfortu un sāpes.

Kā izsargāties no datora radītajām problēmām?
   · Pareiza darba vietas un telpas iekārtošana [3,8];
    · Noregulēta ekrāna kontrastainība gan samazina redzes saspringumu, gan arī kursors ir labi redzams, kas atvieglo darbu ar peli [1];
    · Jāiemācās izmantot peles vietā taustiņus, lai varētu dažādot rokas muskuļu darbu [1];
    · Aktīvi strādājot ar datoru, ir jāparedz 10-15 minūšu garus pārtraukumus ik pa 45 minūtēm;
    · Pārtraukumos ieteicama neliela pastaiga;
    · Atpūtas laikā nevajadzētu veikt darbu, kas prasa redzes kontroli, piemēram, lasīt [2];
    · Speciāli vingrojumu kompleksi plaukstas un roku muskulatūras atslābināšanai un "acu aerobika" [1, 2];
    · Datora novietošana loga tuvumā (90° leņķī pret to) kalpo redzes noguruma profilaksei, jo darbinieks, sajūtot diskomfortu, var skatīties tālumā un atslābināt redzi [2];
    · Obligātās redzes pārbaudes strādājošiem ar datoru jāveic 1 reizi gadā;
    · Ja radušās redzes problēmas, obligāti jāgriežas pie okulista;
    · Presbiopijas gadījumā datoroperatoriem iesaka lietot multifokālas briļļu lēcas;
    · "Visine" acu pilieni palīdz pret acu sūrstēšanu, graušanu un asarošanu. Tos lieto pa 1 pilienam 1-3 reizes dienā katrā acī. Šos pilienus nedrīkst lietot, ja cilvēks slimo ar glaukomu, kā arī bērni līdz 2 gadu vecumam;
    · Mitra telpu uzkopšana 3 reizes dienā un regulāra vēdināšana. Ja nav iespējams telpas vēdināt, tad obligāti ir jābūt mākslīgai ventilācijas sistēmai, kura nodrošina gaisa apmaiņu – 60 m3/stundā uz vienu cilvēku [10];
    · Grafiskās informācijas lietošana datoros atvieglo informācijas uztveršanu [5];
    · Ieviešot jaunas datorprogrammas un nomainot vecās, darba devējam jāparedz pietiekami ilgs laiks darbinieku adaptācijai un apmācībai, lai nerastos stresa situācijas [5].
1. tabulā ir parādīti simptomi un iespējamie to iemesli, lai sākotnēji pats darbinieks varētu mainīt un uzlabot savu darba vietu [6, 9].

Simptomi un iespējamie iemesli