Ja arī mūsu rīcībā esošās mēbeles un aksesuāri nav paši jaunākie un
ergonomiskākie, daudz ko varam darīt, lai savu darba vietu ar datoru iekārtotu
ergonomiskāk ērtāk darbam un saudzējošāk sev.
Lēns dators, mazas ietilpības cietais disks un citas funkcionālās nepilnības var
pamatīgi sabojāt omu un nokaitināt, samazinot arī padarītā apjomu un kvalitāti.
Tomēr ne mazāk traucējošs ir arī neērts darba vietas iekārtojums uz galda nav
kur nolikt darbam nepieciešamos dokumentus, ir nepareizs tastatūras novietojums, grūti
aizsniedzami plauktos un atvilktnēs esošie materiāli, nav kur likt kājas u. tml.
Šajā rakstā aplūkosim galvenos pamatprincipus, kas jāņem vērā, iekārtojot darba
vietu.
Darba telpa
Optimālā darba zona uz galda datorlietotāja priekšā ir līdz 50 cm,
kur arī ieteicams novietot dotajā brīdī darbam nepieciešamās lietas. Pārējie
materiāli, dokumenti un aksesuāri novietojami tā, lai tiem varētu piekļūt pēc
iespējas ātrāk un ērtāk. Tādēļ arī krēsls ir svarīgs, par ko sīkāk runāsim
tālāk. Ja krēsls griežas ap savu asi un ir uz riteņiem, tad tas izdarāms krietni
vieglāk, un darbu var turpināt ātrāk.
Ir svarīgi, lai, novietojot datoru un monitoru, būtu vieta, kur novietot kājas. Ja
nepieciešams, jāizmanto kāju paliktnis, jo kājas vislabāk turēt stabili uz grīdas.
Nav vēlams kājas turēt sakrustotas (traucē asinsriti), likt uz krēsla riteņu daļas,
jo tādā veidā grūtāk ievērot pareizu darba pozu.
Darbs ar tastatūru un peli
Tastatūras novietojums ir svarīgs, jo drukāšanas procesā tas ietekmē
roku un visa ķermeņa stāvokli. Tastatūra jānovieto sev priekšā uz galda vai uz
speciāli tai paredzētas pamatnes, atstājot apmēram 10 cm brīvu virsmu tās priekšā,
kur atbalstīt delnu pamatni (gan drukājot, gan drukāšanas pauzēs). Dažām
tastatūrām jau ir šāda virsma, piemēram, Microsoft Natural Keyboard. Ieteicams
izmantot arī iespēju tastatūras tālāko daļu pacelt virs galda līdz 30°, jo šādā
slīpumā novietota tastatūra ir vieglāk lietojama.
Tastatūra jānovieto tādā augstumā no grīdas, lai drukājot elkoņu saliekuma
leņķis būtu 90° vai mazliet vairāk. To var panākt arī, regulējot krēsla augstumu,
jo visbiežāk biroja galda virsmas augstums nav regulējams (izņemot, protams,
speciālos datorgaldus). Vēl jāpiebilst, ka pele jānovieto vienā augstumā ar
tastatūru blakus tai. Bieži redzēts, ka pele tiek novietota citā augstumā tas var
pamatīgi traucēt darbu.
Monitora novietojums
Pastāv dažādi skaitliski parametri, kas nosaka monitora novietojuma
leņķi un attālumu no acīm. Kā vienkāršāku paņēmienu varētu ieteikt monitoru
novietot aptuveni izstieptas rokas attālumā tā, lai augšējā teksta rinda
monitora ekrānā būtu zem acu līmeņa. Ja monitoru novieto par augstu, tad kakls jātur
neērti saliekts uz augšu. Lai panāktu pareizu monitora novietojumu, var izmantot arī
speciālus paliktņus vai monitora kājas.
Novietojot monitoru, jāņem vērā arī dažādie gaismas avoti telpā logi, lampas
u. c. Jācenšas monitoru novietot tā, lai šie gaismas izstarotāji tieši nespīdētu
monitora ekrānā un neradītu traucējošus atspīdumus. Tas jāņem vērā, ne tikai
novietojot monitoru, bet jau pirms tam pozicionējot galdu. Te var līdzēt arī
žalūzijas, kas aizvērtas ļauj monitoru novietot arī iepretim logam.
Monitors ir viens no lielākajiem elektromagnētiskā lauka izstarotājiem birojā,
tādēļ to ieteicams novietot tā, lai monitora sānos vai aizmugurē pārāk tuvu
nesēdētu kāds kolēģis. Attālumam vajadzētu būt vismaz 1m.
Datormēbeles un aksesuāri
Galds, pie kura paredzēts novietot datoru, var būt speciāli tam
piemērots (ar atsevišķu virsmu monitoram un tastatūrai, datora sistēmblokam). Tas,
protams, ir labākais variants. Tomēr itin labs ir arī parasts biroja galds
pietiekami liels un augsts. Eksistē arī speciāli datorgaldi, kam ir regulējams
augstums, virsma printerim u. tml. Tomēr, pēc manām domām, šādi galdi visvairāk
piemēroti datoroperatoriem un citiem lietotājiem, kuru darbs saistīts tikai ar datoru.
Pārējiem lietotājiem, kas ar datoru strādā epizodiski, labi piemērots tradicionāls
biroja galds, pie kura iespējams arī runāt ar apmeklētājiem un kas ir vizuāli
iederīgāks birojā.
Strādājot ar datoru, būtisks ir krēsls, uz kura jūs sēžat. Vēlams, lai tas būtu
regulējams (augstumā, atzveltnes augstums un slīpums) un uz riteņiem. Es priekšroku
dodu arī roku balstiem, jo uz tiem var ērti balstīt rokas gan drukājot, gan citos
brīžos. Tagad krēsls ar šādiem parametriem iegūstams jau par aptuveni 30 latiem, kas
ir krietni lētāk nekā pirms gada.
Virkne aksesuāru mūsu darba vietu var padarīt vēl efektīvāku, dažus no tiem jau
minēju. Vēl gribētu nosaukt dokumentu turētāju (ļauj ievadāmo dokumentu novietot
maksimāli tuvu ekrānam, tajā pašā augstumā un attālumā, kas atvieglo informācijas
ievadi), delnu pamatnes balstus (novietojami tastatūras priekšā), tastatūras un peles
paliktņus, dokumentu un datu nesēju klasifikatorus u. c.
Interesanti darba vietas iekārtojuma risinājumi aplūkojami Web lapā www. ergonomic.
rus.
Nobeigums
Gribu uzsvērt, ka galvenais ir justies ērti savā darba vietā ar datoru.
Katrs no mums ir savādāks, tādējādi dažādi ir arī tie darba vietas iekārtojumi,
kas mums der vislabāk. Tomēr, ja jūtams diskomforts, pārlieks nogurums darba dienas
beigās, tam jāmeklē cēloņi. Un viens no tiem varētu būt nepareizs darba vietas
iekārtojums. Te sava atbildība jāuzņemas arī darba devējiem, jo darbiniekiem ir
tiesības uz darba vietu, kas piemērota darbam ar datoru, tādējādi, iespējams,
jāmaina novecojuši galdi un krēsli un jāiegādājas papildu aksesuāri.
Aicinu izvērtēt savu darba vietu. Varbūt to iespējams iekārtot labāk!
Literatūra, informācijas avoti
"Ergonomika cilvēciskā mēraukla", Andris Melnūdris, Raitis Misa
žurn. "DatorPasaule", Nr. 10. 1994 (14), 24. lpp., Nr. 11. 1994 (15)
"Ergonomika birojā", Andris Melnūdris žurn. "DatorPasaule",
Nr. 1. 1996 (29), 18. lpp.
Tēma "Cilvēks un dators" žurn., Nr. 7. 1998, 20. lpp.
http://www.ergonomic.rus/