Vārds ergonomika arvien vairāk tiek lietots mūsu
ikdienā, taču reizēm mēs to vai nu nesaprotam, vai arī saprotam atšķirīgi. Šajā
numurā vārds ergonomika tiks lietots diezgan daudz, tādēļ vispirms
mēģināsim noskaidrot, ko tas nozīmē.
Viens no galvenajiem ergonomikas uzdevumiem ir nodrošināt produktu un
sistēmu atbilstību cilvēkam. Vispārīgi runājot, tas nozīmē produktu un sistēmu
(monitora, ievadiekārtu, programmatūras, darba vietas, darba vides un uzdevumu) uzbūves
piemērotību potenciālo lietotāju īpašībām, spējām un ierobežojumiem.
Uzlabojoties sistēmas ergonomikai, uzlabojas arī darba efektivitāte, samazinās gan
kļūdu skaits un diskomforta sajūta, gan veselības un drošības riska momenti.
Cilvēka spēju neņemšana vērā ir izšķērdība, samazina darba efektivitāti un
rezultātā darbs ir apnicīgs un garlaicīgs.
Praksē visi produktu vai sistēmu lietotāji ir dažādi, tādēļ ir
svarīgi saprast šīs atšķirības, lai veidotu produktus un sistēmas, kas variējami
atkarībā no tām. Gan aparatūra, gan programmatūra var tikt izmantoti ļoti daudz
dažādu uzdevumu veikšanai, ļoti atšķirīgās darba vidēs, un tas viss jāņem
vērā, tos veidojot. Ergonomiskums ir svarīgs jebkuram produktam vai sistēmai, kas
paredzēti cilvēka lietošanai. Tas ir sevišķi svarīgi, ja:
· darbs ir intensīvs,
· lietotāja darba precizitāte vai ātrums ir kritiski,
· lietotāja pieņemšana ir kritiska.
Vienlīdz svarīgs ir gan atsevišķu produktu ergonomiskums, gan visas
sistēmas ergonomiskums. Strādājot ar ergonomiskiem produktiem monitoru, tastatūru,
krēslu u. c. , bet, nepareizi iekārtojot darba vietu, negūsim gaidīto efektu.
Tāpat varam lieliski zināt darba vietas iekārtošanas principus un, ievērojot tos, kā
arī pareizu darba režīmu u. c., bet, izmantojot cilvēkam neērtus, neergonomiskus
produktus, nepanākt nekādus darba uzlabojumus.
Ergonomiska darba vieta nozīmē kompleksu risinājumu, kurā tiek ņemti vērā visi
faktori. Mēģināsim šos faktorus īsumā aplūkot katru atsevišķi.
Darba vide
Tā ir vide, kurā strādājam. Ir svarīgi, lai mūsu darba vietas
apgaismojums būtu pietiekams un tajā pašā laikā neradītu (ne mākslīgais, ne
dabiskais apgaismojums no logiem) traucējošus atspīdumus, lai trokšņu līmenis
netraucētu darbu, lai nebūtu pārlieku silts vai auksts, lai būtu pietiekami daudz
gaisa un tā kvalitāte būtu pietiekami laba (atkarīgs no vēdināšanas), lai darba
vietā nebūtu pārāk liels EML (elektromagnētiskais lauks), tai skaitā
elektrostatiskais lauks.
Datoriekārtu ergonomiskums
Mūsu darbā izmantojamajām iekārtām jābūt kvalitatīvām
un ērti lietojamām. Monitoram ir svarīgi, lai tā attēla izmēri un kvalitāte būtu
pieņemami, lai tas atbilstu ergonomiskajiem standartiem (nosaka EML starojuma līmeni).
Tastatūrai jābūt ērti lietojamai (tiek piedāvātas vairāku veidu ergonomiskās
tastatūras, kas veidotas, lai padarītu darbu ar tām ērtāku un efektīvāku),
pietiekami funkcionālai (lai būtu iespējams bez problēmām atrast vajadzīgos
taustiņus u. tml.). Arī pelei un citām ievadiekārtām jābūt ērti lietojamām,
pilnīgā darba kārtībā (nav pieņemami, ka pele reizēm nestrādā u. tml.).
Printerim, ja tas novietots tieši darba vietā, jābūt ar pieņemamu trokšņu līmeni.
Programmatūra
Darbs ar datoru nav iespējams bez programmatūras. Tās lietošanas
ērtums, ātrdarbība un noturība pret kļūdām būtiski ietekmē darba procesu. Tāpat
ir svarīgi, lai programmatūru būtu iespējams pielāgot katra lietotāja vajadzībām
(individualizēt) un tā saturētu lietotāja apmācības iespējas.
Darba vieta
Iekārtojot darba vietu, jāievēro, lai tai būtu pietiekami
liela platība, lai visas iekārtas un aksesuāri būtu pareizi novietoti (par to, kā to
darīt, esam rakstījuši jau vairākos iepriekšējos žurnāla numuros). Vienkāršoti
var teikt, ka darba vietai jāatbilst katra individuālā lietotāja specifikai (krēslu
iespējams regulēt, nepieciešamības gadījumā jālieto kāju paliktnis u. c.). Lai
darba vietu vispār varētu normāli iekārtot, nepieciešamas darbam ar datoru
piemērotas mēbeles, kā arī aksesuāri (dokumentu turētāji, roku paliktņi u. c.).
Citi faktori
Ļoti svarīgs ir arī darba režīms un darba poza, kādā tiek veikts
darbs ar datoru. Darba režīmā pats galvenais ir ievērot nelielus pārtraukumus ik pēc
katras ar datoru nostrādātās stundas un vēlams ar datoru tieši strādāt dienā ne
vairāk par 4 stundām, pretējā gadījumā ieteicams ievērot garākus darba
pārtraukumus. Darba pozai jābūt ērtai (lai darba dienas beigās būtu mazāks
nogurums, nesāpētu locītavas u. tml.). Labi, ja pauzes darbā iespējams pavadīt,
veicot izkustēšanos no darba vietas, piemēram, dodoties nelielā pastaigā, veicot
vingrinājumus u. c. Ir vēl citi faktori, kas arī ir svarīgi, piemēram, regulāri
reizi gadā ir jāpārbauda redze, jo tādā veidā var savlaicīgi konstatēt tās
pasliktināšanos u. c.
Šeit tikpat kā netika minēti konkrēti lielumi un noteiktas
instrukcijas, tos varat lasīt citos mēneša tēmas rakstos, kā arī iepriekšējos
žurnāla numuros N0 1094 un N0 196. Ievērojot instrukcijas un normas,
atcerieties, ka pats galvenais lai darba vieta ir ērta un darbs sokas!