Printeri

Iz printeru vēstures
Svarīgākie printera parametri
Printeru klases

Printeru tipi pēc to uzbūves principa

Adatu
Tintes
Lāzerprinteri
LED printeri
Termiskā pārneses
Portatīvie printeri

Printeru drošība
Printeru ekspluatācijas materiāli
Printeru ergonomiskums

Printer_0.gif (41270 bytes)

Printeris ir ierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotākā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē. Printeri drukā pa punktiņiem. Printeris ar kabeli pievienots datora pieslēgvietai. Printera darbības rezultātu sauc par izvadi, izdruku vai cieto kopiju.

Iz printeru vēstures

Pirmās drukas iekārtas tika izveidotas lieldatoriem (mainframe). Ar tām katrā drukas iekārtas solī drukāja vienu rindu, tādēļ tās sauca par rindu drukas iekārtām (line printers). Izdrukā burti atradās nevienādā audstumā, kas radās drukas iekārtas (drum printer) veltņa cilindriskā mehānisma zemās precizitātes dēļ, jo cilindrs (drum) drukas iekārtā bija rindas maksimālajā platumā un katrai kolonai bija paredzēta sava ripa ar visiem drukāmajamiem simboliem. Pirms kārtējās rindas izdrukas katra kolonas ripa tika pagriezta tā, lai atbilstošais burts pavērtos pret papīru, un āmuriņi visā rindas platumā uzsita caur papīru pa atbilstošajiem cilindra burtiem, tā veidojot izdrukas rindu.

Pēc pāris gadiem parādījās virknes drukas iekārtas (serial printers), kas katrā solī drukāja vienu simbolu (character printers). Šīm drukas iekārtām simbolu skaits un izskats bija fiksēts līdzīgi rakstāmmašīnai.

Vēlāk radās kvalitatīvākās grafiskās drukas iekārtas (graphical printers), kurās burtus veidoja drukāšanas brīdī, izmantojot punktu matricas (serial dot matrix) metodi: drukas galviņa, slīdot virs izdrukājamās rindas, uz papīra veidoja burtus punktu matricai (ar 8, 2, 24 punktiem) sitot caur krāsojošo lentu.

Punktu matricu drukas iekārtas pieskaitāmas pie triecienveida drukas iekārtām (impact printers), kas, veidojot izdruku, aktīvi kontaktē ar papīru. Tomēr kvalitatīvāku attēlu iegūst ar tehnoloģijām, ko varētu nosaukt par beztrieciena drukas iekārtām (non-impact printers), kas visas ir arī grafiskās drukas iekārtas.

Ātrdarbīgākās ir lapu drukas iekārtas, kas atšķirībā no iepriekšminētajām, nedrukā vis burtu pēc burta un rindu pēc rindas, bet gan katrā darba solī izdrukā veselu lappusi.

Pirmā drukas iekārta, kurā izmantota elektrofotogrāfiskā (electrophotographic) metode, saskaņā ar kuru darbojošās iekārtas vēlāk nosauca par lāzerdrukas iekārtām (laser printer), tika izveidota 1975. gadā firmā IBM ar modeļa nosaukumu 3800. Vēlāk firma Siemens ieviesa savu ND 2, bet Xerox - 9700 drukas iekārtu. Firma Hewlett-Packard 1984. gadā radīja LaserJet drukas iekārtu saimi.

Svarīgākie printera parametri

Izšķirtspēja un izdrukas kvalitāte. Izšķirtspēja ir galvenais parametrs, kas ietekmē izdrukas kvalitāti.

Ja tekstam pietiek ar izšķirtspēju 300 punkti collā, tad fotogrāfijai, lai tā būtu kvalitatīva, tai ir jābūt vismaz 600x600 punkti collā (dpi - dots per inch). Izšķirtspēja samērā labi atspoguļo lāzerdrukas un LED drukas kvalitāti. Taču aplūkojot tintes drukas iekārtu kvalitāti vēl ir jāņem vērā izmantotās tintes tips, kurš nosaka žūšanas ātrumu un plūstamību. Printer_dpi.gif (4326 bytes)

Drukāšanas ātrums. Tas ir ātrums, ko norāda printera ražotājs (~ 6 līdz 24 lapas minūtē). Tā mērvienība ir ppm (pages per minute). Ja izdrukājamās lapas saturs ir sarežģīts, ātrums var ievērojami samazināties. Tam par iemeslu ir nepietiekama printera atmiņa vai procesora ātrums, jo lāzerprinteris izdruku veic pēc visas lapas satura apstrādes.

Maksimālais lappušu skaits mēnesī. Šis skaitlis norāda to, cik daudz lapu mēnesī drukājot var būt drošs, ka printeris neizies no ierindas pārslodzes dēļ.

Maksimālais papīra svars. Lielums, ko mēra gramos kvadrātmetrā un kas nosaka papīra blīvumu un biezumu. Parasti lieto papīru 80 g. Lai droši apdrukātu kartīti, atļautajam papīra biezumam jābūt vismaz divreiz lielākam.

Papīra formāti. Norāda, cik lielas loksnes var apdrukāt ar konkrēto printeri. Parasti printeri var apdrukāt populārāko formātu papīrus un aploksnes. Svarīgi ir noskaidrot mazākā formāta papīru, kādu spēj apdrukāt konkrētais printeris, jo var gadīties, ka ar to, piemēram, nevar apdrukāt B4 formāta aploksnes, jo papīru transportējošie ruļli atrodas par tālu viens no otra.

Dupleksā drukāšana. Iespēja drukāt uz abām pusēm. Tādā iespēja ir tikai dažiem printeriem. Daudziem printeriem var iegādāties papildu dupleksās drukāšanas moduli.

Papīra padeves kasetes. Papīra padeves kasešu skaits nosaka to, cik veidu papīrus vienlaicīgi varēsiet izmantot drukāšanai, nemainot kasetēs papīru.

Procesors. Procesora uzdevums ir saformēt attēlu no tās informācijas, kas caur portu nonāk tā atmiņā.

Atmiņas apjoms. Operatīvā atmiņa ir tā, kurā tiek formēta informācija, kas pēc tam tiek izdrukāta uz papīra. Tā kā sarežģītu (lielu) attēlu formēšanai nepieciešams liels atmiņas apjoms, vairumam printeru ir paredzēta iespēja paplašināt printera operatīvo atmiņu.

Datu kompresija. Lai ekonomētu atmiņu, tiek izmantoti dažādi datu kompresijas algoritmi, Viens no populārākajiem ir HP Met.

Emulācijas. Printeru un lappuses apraksta valodas, kuras konkrētais printera modulis uztur. Populārākās ir PCL, arī Adobe PostScript.

Disku atmiņa. Dažos jaudīgākajos printeros, bez operatīvās atmiņas ir uzstādīts arī cietais disks.

Interfeisi. Parasti visiem printeriem ir paralēlais ports. Printerī var būt arī seriālais ports. Dažkārt printeros var būt arī divi paralēlie porti, lai to varētu pieslēgt diviem blakus esošiem datoriem.

Izdrukāšanas jeb ekspluatācijas izmaksas. Tās veido gan drukāšanai nepieciešamo materiālu, gan arī drukas amortizācijas izmaksas. Parasti ražotāji norāda tikai to, cik maksā N lappušu izdrukai toneri, kasetes, lentes un citi nepieciešamie materiāli. Dažām drukas iekārtām ir atsevišķi jārēķina tonera pulvera un pusvadītāju ruļļa nomaiņas principu.

Garantija. Garantijai ir vairāki nosacījumi: ilgums, apkalpes veids un servisa organizācija. Galveno uzmanību veltī garantijas ilgumam, kas drukas iekārtām parasti ir 1-3 gadi.

Printeru klases

Pamatā printera izvēli nosaka:

Printerus var iedalīt vairākās klasēs: personālie, darba grupas un uzņēmuma.

Personālie (personal) printeri ir paredzēti vienam lietotājam. Tie ir lēti, vienkāršas konstrukcijas, ar nelielu drukāšanas ātrumu. Parasti tiem ir viena papīra padeves kasete ar 100 lapu ietilpību. Personālie printeri paredzēti līdz 5 000 lapām mēnesī.

Darba grupu (workgroup) printeri ir domāti darbam birojos , kur ar tiem strādā viens vai vairāki lietotāji (parasti 2 - 10). Printeru ātrdarbība ir 8 - 14 lapas minūtē, bieži arī vairākas papīra padeves kasetes ar 250 - 500 lapu ietilpību un 10 000 - 50 000 izdrukām mēnesī.

Uzņēmuma (enterprise) printeri ir paredzēti ļoti lielam darba apjomam. Tie parasti ir ļoti ātrdarbīgi (> 14 lapas minūtē). Šādus printerus var uzskatīt par nelielu tipogrāfiju. Apjoms virs 50 000 lapām mēnesī.

Augstas izšķirtspējas printeri jeb attēlu eksponētāji (imagesetters) ir saistīti ar atšķirīgu iespiedmateriāla sagatavošanas tehnoloģiju, jo to darba rezultāts ir nevis uz papīra, bet uz tipogrāfijas iekārtām paredzētām fotofilmām. Atkarībā no lapai izmantojamo krāsu skaita atbilstoši vispārpieņemtajam CMYK (Cyan, Magneta, Yellow, Black) krāsu dalījumam vienai lapai tiek drukāta viena līdz četras filmas, jo katra fotofilma atbilst savam krāsas slānim tipogrāfijā drukātajā materiālā.

Printeru tipi pēc to uzbūves principa

Tradicionāli pieņemts printerus iedalīt pēc drukāšanas tehnoloģijas, jo drukāšanas tehnoloģija uzliek zināmus ierobežojumus printera lietošanas sfērai.

Matricu jeb adatu printeri

printer1.bmp (51574 bytes) Matricu jeb adatu (dot-matrix) printerim ir nelielas metāla adatas, kuras, atsitoties pret printera lenti, veido mazu punktiņu rakstu uz papīra grafiskā attēlā vai katru atsevišķu burtu. Matricprinteri sauc arī par sitienprinteri, jo adatas sit lenti pret papīru tā, lai uz tā parādītos vajadzīgais burts. Pēc adatiņu skaita matricu printeri iedalās 9 un 24 adatu printeros. Ar 24 adatu printeri iegūtās izdrukas būs kvalitatīvākas, jo mazāki būs attālumi starp punktiem.

Ar adatu printeriem ir iespējams realizēt arī krāsainas izdrukas. Šim nolūkam izmanto krāsojošo lentu, kas gareniski sadalīta 4 joslās - melnā, zilā, sarkanā un dzeltenā. Printeris vienā slīdrāmja gājienā var izdrukāt tikai vienā krāsā. Katra gājiena beigās slīdrāmis automātiski pārvietojas vertikālā virzienā un nostājās tādā stāvoklī, kāds ir nepieciešams nākamās krāsas drukāšanai.
Printer_t1.gif (3234 bytes)
+ -
Visekonomiskākais, ja nav nepieciešama augsta kvalitāte Izdrukas nav tik tumšas uz kvalitatīvas kā strūkprinterim vai lāzerprinterim.
Var drukāt kopijas (2-9), piemēram, pavadzīmēm un čekiem. Lēni drukā.
Droši darbojas nelabvēlīgos vides apstākļos. Tie ir skaļi.
Nevajag kvalitatīvu papīru.  
Var izmantot locīto papīru.  

Tintes printeri

Tintes printeru straujo tirgus attīstību nosaka tas, ka:

Mīnusi:

Buble Jet tehnoloģija

Šo tehnoloģiju izmanto HP printeros.

Tintes (ink jet) printerī tinte atrodas elastīgā tvertnē, ko ar drukājošo galviņu savieno kanāls jeb sprausla. Drukāšanas galviņā ir mazas atveres, pa kurām izšaujas tinte, uz papīra veidojot punktiņus. Elastīgā kamera rada tintes spiedienu sprauslā, savukārt spraiguma spēki, kas veidojas uz atveres virsmas, kā arī kapilārie spēki sprauslā darbojas tam pretī, tādējādi veidojot līdzsvaru.

Drukāšanas galviņā pretī katrai atverei atrodas impulsa ģenerators. Ģenerātors ir kvadrātveida kamera, kuras lejasdaļā atrodas caurums, vienā sienā ir uzpildes kanāls, kas nodrošina tintes ieplūšanu kamerā, kā arī stabilizē uzpildes procesu (darbojas kā reduktors). Apkārt kamerai ir plakans, plāns rezistors (film resistor), kas pievienots printera elektriskajai shēmai.

Kad rezistoram tiek pievadīta strāva, tas dažās mikrosekundēs sasilst par vairākiem simtiem grādu. Tā kā sasilšana notiek tik ātri, reizē ar rezistoru pagūst sasilt tikai neliela tintes daļa, tā, kas atrodas tieši pie kameras sieniņām. Kad tinte sasniedz vārīšanās temperatūru, veidojas burbulis, kas sāk uzpūsties. Tinte turpina vārīties. Kad temperatūra sasniedz noteiktu robežu, tinte strauji iztvaiko, rodas spiediens un tintes burbulis tiek izmests pa atveri. Tintes vietu kamerā ieņem gaiss. Tas strauji apņem tintes strūkliņu, kuras "aste" atraujas no caurumiņa.

hp695c.jpg (15485 bytes)  Printer_t2.bmp (202614 bytes)

Kad burbulis atstājis kameru, notiek stabilizācijas process. Pa uzpildes kanālu ieplūst jauna tinte, un veidojas līdzsvars. Ja tintes strūkliņa ir labi formēta, tad tās sākums un beigas klājas uz papīra vienā vietā. Tas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu augstas kvalitātes izdrukas.

Pjezotehnoloģija

Pjezotehnoloģiju izmanto Epson printeros.

Šajā tehnoloģijā pjezotermiskam elementam tiek pievadīta maiņstrāva, kuras ietekmē mainās elementa garums (vienā taktī). Straujā deformācija izraisa spiedienu uz tintes tvertnes sienām, kuras iekšienē rodas spiediens. Tas liek izšauties tintes pilienam no tvertnes. Pjezoelektriskā norise ir apmēram 5 reizes ātrāka par Buble Jet.

print_epson.gif (5527 bytes)        Printer_t3.bmp (92910 bytes)

Lāzerprinteri

Lāzertehnoloģijā lāzera stars tiek fokusēts un virzīts ar speciālas spoguļu sistēmas palīdzību. Spoguļi lielā ātrumā rotē, lai virzītu lāzera staru uz priekšu un atpakaļ pa rulli.

printer_l1.jpg (5371 bytes)        Printer_t6.bmp (289514 bytes)

Vairums no pārējām sastāvdaļām lāzerprinterī ir  rullīši, kuri novada papīru no paplātes (vai kāda cita sākumpunkta) uz vietu, kurā norisinās drukāšanas process un izvada to no printera. Šajā procesā papīrs atrodas zem rotējoša cilindra - fotoreceptora (photoreceptor), kurš uznes uz papīra toneri - pulverveida krāsvielu, kas lāzerprinterī ir ekvivalents tintei. Pēc tam papīrs tiek bīdīts uz kausēšanas iekārtu (fuser) - vairākiem augstas temperatūras rullīšiem, kuri piekausē toneri pie papīra (skatīt attēlu).

laser_ins.bmp (656694 bytes)

Vairumā maza un vidēja lieluma lāzerprinteru fotoreceptors lielākoties ir integrēts tonera kasetnē (cartrige). Tajā fotoreceptors griežoties pārvietojas gar koronas lādētāja vadu (charger corona wire), kas fotoreceptora virsmu vienmērīgi uzlādē. Pēc tam lāzerstars uz fotoreceptora "uzzīmē" pretēji lādētu attēlu, un fotoreceptors tonera kasetnē pievelk pulveri tajās vietās, kas veido attēlu. Procesa beigās toneri no fotoreceptora pārnes uz papīra ar pārneses koronas vadu (transfer corona wire), kas savukārt elektrizē papīru.

Iespējamās problēmas un kā tās risināt

Problēma Cēlonis un risinājums
Iestrēdzis papīrs Atveriet printera korpusu. Iesprūdušo loksni izvelciet lēnām, lai tā nesaplīstu
Sadalīti vai fragmentāri attēli Pārbaudiet kabeļa pieslēgumu. Pārbaudiet iestādītos parametrus un draiveri. Iespējams, ka ir nepareizi konfigurēts paralēlais ports. Mēģiniet pārinstalēt printeri.
Nevienāds izdrukas blīvums Visticimāk, ka pietrūcis toneris. Lai vienmērīgi izlīdzinātu palikušo toneri, izņemiet tonera kasetni un turot aiz galiem sakratiet.
Gaiša vai pelēcīga izdruka Nolietojies fotoreceptors. Palieliniet izdrukas blīvumu (Print Density)
Tumšs fons vai dubultattēli Samaziniet parametru Print Density.
Visas lapas ir baltas Iespējams, ka bojāts pārneses koronas vads. Jānodod remontēt.
Visas lapas ir melnas Vainojams uzlādes koronas vads, kurš parasti atrodas tonera kasetē. Izņemiet kasetni un notīriet vadu. Ja tas nelīdz, mainiet kasetni.
Punkti Ja tie regulāri atkārtojas, varētu būt bojāts fotoreceptors vai arī netīri kausējošie rullīši. Jānodod remontēt.
No lapas nolobās toneris Vainojami kausējošie rullīši. Jānodod remontēt.
Izplūduši attēli Vainojams papīrs. Tas nav piemērots lāserprinterim vai ir mitrs.

LED printeri

LED printeris īpašību ziņā daudz neatšķiras no lāzerprintera, taču tas atšķiras tehnoloģiski. LED (Light Emmiting Diodes) tehnoloģijā par gaismas avotu tiek izmantots speciāls diožu bloks. Šajā blokā ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši gaismas diožu. Katrai diodei attiecīgajā līnijā uz ruļļa atbilst savs punkts. Ruļla rotācijas laikā diodes tiek slēgtas iekšā un ārā, lai uz  ruļļa virsmas izveidotu attēlu.

printer3.bmp (67986 bytes)        Printer_t5.bmp (205142 bytes)

Tā kā LED printeros ir mazāk kustīgu sastāvdaļu un nav vajadzīga optiski mehāniskā izvērses sistēma, kā tas ir lāzerprinteros, tad samazinās konstrukcijas sarežģītība un palielinās drošība. Gaismas ceļš no diodes līdz ruļla virsmai ir tikai 1 cm, tādēļ attēla kvalitāte tikpat kā nav atkarīga no vibrācijas un korpusa deformācijas. Lai gan LED printeri ir lētāki, tik lielu izplatību kā lāzerprinteri tie nav ieguvuši.

Termiskā pārnese

Termopārneses printeru cenas ir salīdzinoši augstas, taču šie printeri ir efektīvi krāsu izdrukā. Attēls ir košs un precīzs un ir stabils pret mitrumu.

Termopārneses tehnoloģijā izmanto plēvi, kas pārklāta ar krāsvielu tiek piespiesta pie papīra un sasildīta ar galviņas termoelementiem. Krāsviela pāriet šķidrā stāvoklī un, saskaroties ar papīru, pielīp tā virspusei. Šādu termopārneses metodi dēvē par heat fusion process (saplūšana karsējot). Dārgos profesionālos printeros krāsviela pēc sasildīšanas pāriet nevis šķidrā, bet gāzveida stāvoklī un, saskaroties ar papīru, kondensējas tā virspusē. Šajā gadījumā ir nepieciešams speciāls papīrs. Šo termopārneses metodi dēvē par dye-sublimation-type thermal transfer (termiskā pārnese, kas balstīta uz krāsvielas sublimāciju).

Printer_t4.bmp (313038 bytes)

Drukāšana uz plāna papīra vai etiķētēm (1)
un uz OHP filmām (2).

1 - papīrs vai etiķete
2 - lentes kustības virziens
3 - tinte
4 - tintes lente
5 - lentes pamatne
6 - sildelements
7 - termiskā galva
8 - OHP filma
9 - rullis

printer_tl.jpg (7307 bytes)

Ar termopārneses printeriem ne tikai iegūst augstas kvalitātes druku, bet tie var drukāt uz:

Bez tam šie printeri nav tik prasīgi pret papīru, jo krāviela neizplūst, taču papīra virsmai ir jābūt gludai.

Galvenais trūkums - augstas patērējamo materiālu cenas.

Portatīvie printeri

Portatīvos printerus pie mums lieto diezgan reti. No parastajiem printeriem tie atšķiras ar nelielajiem izmēriem, savau un baterijām, bet tiem ir mazāka ātrdarbība, zemāka izdrukas kvalitāte un mēnesī paredzēto izdrukājamo lapu skaits. Portatīvajos printeros izmanto tās pašas tehnoloģijas (adatu, strūklu vai termo), tikai visas detaļas pēc izmēriem un svara ir mazākas. Šo printeru konstrukcija paredz vairākas transformācijas, kas noder drukāšanai dažādos apstākļos, kā arī transportēšanai.

        Printer_p1.jpg (5519 bytes)  Printer_p2.jpg (4761 bytes)

Drošība

Printeru drošība daudz lielākā mērā nekā monitora vai sistēmas bloku drošība ir atkarīga no ekspluatācijas apstākļiem. Darba procesā daudzās printeru mehāniskās, elektromehāniskās un elektroniskās daļas sadarbojas viena ar otru, ar papīru, ar krāslenti, tinti, pulveri, apkārtējo vidi un lietotāju. Visneparedzamākais ir lietotājs, tāpēc ļoti grūti printerim organizēt tā saucamo "aizsardzību pret muļķi". Printerus vieglāk, nekā citas perifērijas iekārtas ekspluatēt nepareizi un tādā veidā tos sabojāt. Šī iemesla dēļ printeriem bieži piemēro garantijas ierobežojumus.

Printeru profilaksē ietilpst tā attīrīšana no putekļiem ar putekļu sūcēju un mehānisko daļu ieeļļošana (reizi gadā).

Nepareizas printeru ekspluatācijas piemēri un sekas

Nepareiza darbība Sekas Bieži bojājas
Greizi ielikts papīrs (adatu un strūklas printeriem) Elektromotora iestrēgšana Plastmasas zobratiņi, slīdrāmja elektromotors, pamatplate, barošanas bloks
Nekvalitatīvas kasetes lietošana Slīdrāmja ietrēgšana Galviņas adatas, slīdrāmja elektromotors, slīdrāmja plastmasu detaļas, printera galviņa, pamatplate, barošanas bloks
Nekvalitatīva papīra lietošana; nepārtraukta perforēta papīra, kurš sadalīts atsevišķās lapās, lietošana (lāzerprinteriem) Tonerkasetes un printera piesārņošana ar papīra putekļiem. Tonerkasete
Adatu priterim ekonomējot naudu nepērk jaunu lenti, bet atjauno veco Salīp drukājoāšās adatiņas. Drukājošā galviņa.
Tintes printerim pārsniegts iteiktais drukājošo lapu skaits diennaktī   Drukājošā galviņa.

Printeru ekspluatācijas materiāli

Tintes printeru kasetes

Vēlreiz pildītas kasetnes to tehnisko specifikāciju neatbilstības dēļ aizliedz izmantot visi ražotāji (tas ir norādīts printera instrukcijā). Kasetē jābūt noteiktam spiedienam, lai izšļāktos precīzs tintes daudzums. Ja kaseti uzpildāt pats, var rasties kasetes tecēšana, kas atsauksies uz kvalitāti un bojās printeri. Ja izplūdīs daudz tintes šie bojājumi var būt nopietni, kā rezultātā printeris var nedarboties. Šādos gadījumos nav spēkā arī garantijas remonts.

printer_col.jpg (4232 bytes) Vēl jāatceras, ka konkrētam printerim ir domāta konkrēta kasetne ar tai domātu speciālu tinti, jo no printera uzbūves un citām specifiskām īpatnībām ir tieši atkarīgs izdrukas process un kvalitāte.

Parasti tintes printerim ir viena melnā tintes kasete. Ja printeris var drukāt arī krāsās, tad tam ir viena vai trīs krāsu kasetes. Ja katrai krāsai ir sava kasete, tad izbeidzoties vienai no krāsām, nomaina tikai to, pārējās var turpināt izmantot.

Lāzerprinteru toneri

Ir divu veidu lāzerprinteru konstrukcijas - ar viendaļīgo un divdaļīgo kasetni.

printer_tn2.jpg (3371 bytes) Lielākā daļa firmu ražo printerus ar viendaļīgo kasetni. Tas nozīmē, ka toneris vai tā daļa, kura satur toneri, ir neatdalāmi saistīta ar to daļu, kura satur gaismasjutīgo rulli. Beidzoties tonerim, gaismasjūtīgais rullis var nebūt nodilis, tāpēc varētu toneri uzpildīt vēlreiz. Taču nekvalitatīvi uzpildot toneri, tas var birt ārā un sabirt printerī.

Nopietnas sekas var rasties tad, ja tiek iebērts neatbilstošs toneris. Toneris ir sarežģīts kompozītmateriāls, kur katra granula ir pārklāta ar plastikas plēvīti. Šīs plastmasas plēvītes ir paredzētas dažādām kušanas temperatūrām, līdz ar to dažādām printeru modeļu grupām toneris atšķiras. Ja tiek iebērts neatbilstošs toneris, tas var sliktāk kust un pilnībā nepiedegt pie papīra.

printer_tn1.jpg (3944 bytes) Divdaļīgās sistēmas gaismasjūtīgo rulli var lietot tik ilgi, kamēr tas ir fiziski nolietojies. Toneris atsevišķā kasetnē nepārtraukti tiek likts klāt. Šīs sistēmas ekspluatācija ir lētāka.

Apbusēja apdruka

Abpusējās apdrukas (duplex) iespēja ir atkarīga no printera modeļa. Parasti mazajiem printeriem šī funkcija nav paredzēta. Vienreiz apdrukātam papīram to raksturojošās īpašības jau ir mainījušās - papīrs jau ir ticis slapināts (tintes printerī), locīts, karsēts (lāzerprinterī, tintes žāvētājā, tintes printerī) u.c. Līdz ar to, mēģinot to apdrukāt vēlreiz, var rasties papīra padeves traucējumi - tas var saburzīties vai iestrēgt. Tintes printerī drukājot lapu no otras puses, var atmērcēties pirmā puse. Tas var radīt smērējumus uz padeves ruļļiem.

Nepareiza papīra lietošana

Papīra, kurš paredzēts izmantošanai printerī, parametri ir norādīti lietošanas instrukcijā (parasti svars un biezums). Papīram ir arī citi parametri: biezums, elastība, gludums u.c. Papīra padeves mehānisms sava slīpuma dēļ var radīt problēmas bieza papīra padevei. Mīkstāki papīri var aptīties ap padeves ruļļiem. Bīstama ir krītpapīra izmantošana lāzerprinteros, jo tas ietekmē gaismasjūtīgo rulli kā smalks smilšpapīrs un rodas putekļi, kas piesmērē printeri.

Plēves

Plēvēs lieto gan lāzerprinteriem, gan tintes printeriem. Taču ar tām rodas daudz dažāda veida problēmas. Tās galvenokārt ir saistītas ar to, ka tiek lietota neatbilstoša plēve. Ja printerī izmanto plēvi ar nepareizu kušanas temperatūru, tad plēve var kļūt viļņaina, kļūstot mīksta, aptīties ap krāsniņas rulli. Var būt arī izdrukas kvalitātes problēmas.

Uzlīmes

Dažādiem printeriem ir dažādas to krāsniņu temperatūras, atšķirīgos režīmos. Dažādas firmas ražo atšķirīgus uzlīmju veidus, kur parametrs ir temperatūra. Ja lieto neatbilstošas uzlīmes, tās var kust pašas par sevi vai var izplūst šo uzlīmju līme. Ja līme piedeg pie krāsniņas, notīrīt to vairs nevar.

Adatu printera lentas

Adatu printeriem ir sastopamas ļoti dažādas lentas. Neoriģinālās lentes kasetes visbiežāk izsauc printera galviņas bojājumus. Galviņa ir ražotājfirmas ļoti precīzs izstrādājums - adatiņas diametrs, attālums starp adatiņu un galviņas korpusu ir aprēķināts tā, lai šis printeris strādātu tikai ar konkrēti tam domātu lentu. Neatbilstošas lentas lietošana izsauc spraugu starp adatiņu un galviņu pieķepšanu, adatiņa strādā ar pastiprinātu berzi vai iestrēgst, kā rezultātā galviņa sadeg.

usb10.bmp (229038 bytes) Pa kreisi bojāta galviņa ar izliektām un bojātām adatiņām.

Pa labi - jauna printera galviņa.

usb9.bmp (194506 bytes)

Printeru ergonomiskums

Galvenais printera ergonomiskuma rādītājs ir tā trokšņa līmenis. Lai printeris netraucētu darbu, tā trokšņa līmenis nedrīkstētu pārsniegt 45 dB. Printeri arī būtu labāk novietot tālāk no datora uz atsevišķa galdiņa. Gan lāzera gan LED printeriem trokšņa līmenis ir mazāks par 45 dB. Arī vairumam strūklu printeru vidēji šis parametrs nepārsniedz lāzera vai LED printera līmeni. Atsevišķos gadījumos var izvēlēties arī adatu printeri, ja tā radītais troksnis netraucē darbu. Daļai adatu printeru trokšņa līmenis nav augstāks kā lāzeru vai strūklu printeriem, taču skaņas spiediena nevienmērības dēļ, to troksnis ir nepatīkamāks un traucē vairāk.

Galvenais skaņas avots printerī ir mehāniskās kustības: papīra lapas satveršana, vilkšana un izgrūšana. Papildus skaņa drukāšanas laikā rodas, papīra lapu bīdot pa rindai un klājot uz tā tekstu. Tintes printerim skaņas rodas arī katra burta drukāšanas laikā (tintes izmešana). Mehāniskās kustības dzinēji printeros ir soļa dzinēji - motori, ks griežas pa noteikti definētu leņķi. Soļa dzinēja diskrētā kustība rada periodisku skaņu. Šodien visas printera detaļas ir paslēptas korpusā, kas skaņu slāpē, izņemot vietu, kur ieliek lapas un no kuras iznāk apdrukātais papīrs. Tur skaņas līmenis ir visaugstākais.

Printera ergonomiskumu vēl nosaka tā vadības ērtums, cik parocīgs un viegls tas ir lietojot un cik daudz siltuma saražo. Svarīgi, lai no printera neizdalītos putekļi, specifisks aromāts, ozons un pārlieku liels siltuma daudzums. Tāpat būtiski ir, cik vienkārši var nomainīt printera krāsojošo elementu un veikt citus printera apkalpošanas darbus, ieskaitot iesprūduša papīra izvilkšanu. Atsevišķos gadījumos jāņem vērā arī printera izmēri un svars, kā arī tā novietošanas iespējas.