|
Procesora apakšsistēma ir datora "smadzenes", kas ļauj darbināt programmatūru, kas ir datora "intelekts" un "dvēsele".
Parasti procesora apakšsistēma ir novietota uz sistēmas pamatpaltes (motherboard). Tajā atrodas procesors ar atmiņas un ievades/izvades interfeisa kontrolieriem, 2. līmeņa kešatmiņa, operatīvās atmiņas moduļu (RAM) spraudņi, interfeisa spraudņi, patstāvīgā atmiņa ar BIOS. Uz plates ir integrēts arī klaviatūras kontrolieris. (Skat. Pamatplate)
Procesora apakšsistēma galvenā sastāvdaļa ir procesors. Parasti datoros ir viens procesors, bet jaudīgiem datoriem tie var būt arī vairāki. Personālajos datoros izmantoto procesoru klāsts ir samērā plašs. Iesākumā tie bija Intel izstrādnes, kuras vēlāk atkārtojušas arī citas firmas: ADM, IBM, Cyrix. Veiksmīgākā ir ADM, kurās procesori ir 100% savietojami ar Intel izstrādēm.
Peldošā punkta procesors būtiski paātrina matemātisko operāciju izpildi.
Kešatmiņa kalpo kā atmiņas buferis, jo procesori strādā ar lielu frekvenci, bet operatīvajai atmiņai (RAM - Random Access Memory). Bez atmiņas buferēšanas procesoram, lai nolasītu vai ierakstītu datus vai komandas operatīvajā atmiņā, būtu jāgaida. Operatīvās atmiņas ātruma palielināšana ir dārga, tāpēc izveido atmiņas buferi - kešatmiņu, kas atrodas starp procesoru un operatīvo atmiņu.
Nākamā būtiskā procesora apakšsistēmas sastāvdaļa ir kontrolieru komplekts (chipset), kas nodrošina 2. līmeņa kešatmiņas darbību, pieeju operatīvajai atmiņai un ievades/izvades ierīcēm.
Atmiņas kontrolieris nosaka, cik efektīvs būs kešatmiņas buferis un cik ātrs būs darbs ar operatīvo atmiņu.
Operatīvā atmiņu parasti izpilda speciālu moduļu (SIMM - Single In-Line Memory Module) izskatā. Šāda modulāra konstrukcija ļauj viegli izmainīt atmiņas apjomu.
Ātrumu ar kādu dators spēj ierakstīt un nolasīt datus no diska vai izvadīt attēlu uz ekrāna, nosaka paplašinājuma kartēm izmantojamo interfeisu tipi, kuri atšķiras ar datu un vadības maģistrāļu standartu. PC izmanto vairāku veidu interfeisus: ISA, EISA, MCA, VESA-LAB, PCI.
Tās ir jātīra reizi trīs līdz sešos mēnešos (atkarībā no gaisa tīrības telpās). Pirms izjaukt datoru, pārliecinieties, vai tas ir atvienots no barošanas bloka un vai jūs esat sazemēts. Īpaši tas ir svarīgi aukstā un sausā laikā, kad ķermeņa lādiņš ir lielāks nekā parasti. Šāds statisks lādiņš var sabojāt datora elektroniku. Lai no tā izvairītos, pirms pieskarties kādai shēmai, piekarieties datora korpusam. Lai būtu pilnīgi droši, atstājiet datora sazemēto elektrotīkla spraudni iespraustu barošanas blokā.
Pēc datora korpusa noņemšanas pārbaudiet ventilācijas sistēmu un izpūtiet putekļus no datora korpusa, barošanas bloka un pamatplates. Notūtiet putekļus no izņemtajām ievades/izvades kartēm. Tad notīriet kartes kontaktus ar speciālu salveti, kas piesūcināta ar elektronikas tīrīšanai paredzētu šķidrumu. Neaiztieciet kontaktus ar rokām, jo tas var izraisīt koroziju. Ja nepieciešams, ar slotiņu iztīriet kartes slotu uz pamatplates.