Kā saglabāt savu informāciju

   Ja ikdienas darbs saistīts ar multimēdijiem, uzkrājas lieli informācijas apjomi un, lai cik liels būtu jūsu datora cietais disks, tas agri vai vēlu piepildīsies. Ir daudzas iespējas, kā šo informāciju glabāt ārpus cietā diska. Aplūkosim vairākas alternatīvas un ar to izvēli saistītās izmaksas.

Informācijas raksturs
    Pirms ķerties pie datu nesēju apskata, jānoskaidro, kādus datus var nākties glabāt cietajam diskam alternatīvos datu nesējos. Galvenokārt tie ir videoklipi, skaņas faili un attēli, jo tie aizņem salīdzinoši daudz vietas. Ja jūsu darba rezultāts ir dokumenti, elektroniskās tabulas vai pat diezgan lielas datu bāzes, jums diez vai radīsies problēmas ar to noglabāšanu cietajā diskā, ja vien tā apjoms nav mazāks par kādiem 2 GB.
    Tiesa, ir nepieciešams veidot savu datu rezerves kopiju gadījumam, ja kas atgadās ar datora cieto disku vai arī nelaimīgā kārtā dators vienkārši tiek nozagts vai iet bojā kā savādāk. Bieži vien dati ir vitāli nepieciešami biznesam, tādēļ to drošība ir svarīgs faktors pat tad, ja to apjoms megabaitos nav liels. Piemēram, grāmatvedības informācijas nozaudēšana var beigties bēdīgi. Tādēļ pirms turpināt, kaut arī tas jau vairākkārt ir darīts, vēlreiz atgādināšu, ka datu rezerves kopiju veidošana ir ļoti svarīga jūsu ikdienas pienākumu sastāvdaļa. Man pašam ir bijusi bēdīga pieredze, kad neatgriezeniski zuduši svarīgi dati. Labāk mācieties no citu, ne savas sliktās pieredzes!

Datu nesēji
    Jāizvēlas savām vajadzībām piemērots datu glabāšanas veids, jāapzina savas vajadzības un datu apjomi, kas jāuzglabā pie sevis, kā arī datu apjomi, ko nāksies pārnēsāt no vienas vietas uz citu. Turklāt jāņem vērā arī to cilvēku, kuriem nesīsit informāciju, tehniskās iespējas. Tālāk apskatīsim dažādus datu nesējus un to, cik lieliem datu apjomiem tie piemēroti.

1.44 MB disketes
    Kaut arī 1.44 MB ir ļoti maz priekš multimēdijiem, turklāt disketes kā datu nesējs ir vienas no nedrošākajām (ja ne pašas nedrošākās), tās tomēr ir ļoti populāras un iespējams nolasīt gandrīz visur, kur ir dators. Disketes piemērotas tikai nelielu attēlu un skaņas failu transportēšanai. Tās nekādā gadījumā nedrīkst izmantot datu rezerves kopiju glabāšanai, bet ja tas tomēr tiek darīts, tad jāveido vismaz divas identiskas kopijas divās disketēs. Tādējādi, ja no vienas disketes nevarēsit kādu failu nolasīt, tad diezgan droši, ka no otras varēsit.
    Šobrīd 1.44 MB diskešu iekārta maksā apmēram 10–12 latus, bet desmit disketes – 3–4 latus.

Jaunās paaudzes disketes
    Salīdzinoši nesen parādījušās vairāku veidu lielas ietilpības disketes ar ietilpību vismaz 100 MB. Pie tādām tiek pieskaitītas arī 100 MB Iomega Zip Drive disketes. Šobrīd viens no populārākajiem formātiem (bez Zip) ir LS-120. Šī iekārta spēj lasīt arī 1.44 MB disketes, kas ir tās pluss, taču ir lēnāka par 100 MB Zip. Par šo diskešu drošību šobrīd vēl nav pietiekami daudz praktiski gūtas informācijas, jo Latvijā to izplatība ir neliela.
    Šādās disketēs var pārnēsāt un glabāt skaņas failus un attēlus. Tādā disketē, piemēram, var ierakstīt viena CD-Audio saturu, ja tas ir MP3 formātā. Ja strādājat ar attēliem, tad, iespējams, jums pietiks ar šādām disketēm.
    Ja jāpārnēsā informācija starp vairākām vietām, tad ir lietderīgi iegādāties kādu no lielas ietilpības diskešu iekārtām, kas slēdzamas pie paralēlā porta. Ir pieejamas gan Zip, gan LS-120 šādas iekārtas. Šādu iekārtu var pieslēgt pie datoriem visur, kur ejat, un nolasīt/ierakstīt savas disketes.
    Piemēram, varam minēt IOmega ZIP. Iekārtas cena ir 55–150 lati, 100 MB diska cena – 7 lati.

Pārnēsājami cietie diski
    Latvijā, šķiet, populārākie ir Iomega Jaz. Šie cietie diski no disketēm atšķiras ar to, ka vairāk līdzinās datora cietajam diskam, nevis disketei, kaut gan nezinātājs var to uztvert kā lielu, disketei līdzīgu, datu nesēju. Šādi diski ir ietilpīgāki par disketēm, to ietilpība var būt pat 2 GB. Tiesa, šāds risinājums nav piemērots, ja jāpārnēsā diski un iekārta, tas ir noderīgs tikai tad, ja visās vietās, kur šos diskus nepieciešams lasīt/rakstīt, ir atbilstošas iekārtas. Tas tādēļ, ka pārnēsājamo cieto disku iekārtas ir smagākas un nestabilākas par diskešu iekārtām.
    Runājot par šādu iekārtu drošību, vispārīgi var teikt, ka tās ir pietiekami drošas ikdienas lietošanai, ja tiek pareizi ekspluatētas. Tās izmantot datu rezerves kopiju glabāšanai ir drošāk nekā 1.44 MB disketes, taču datus arī labāk saglabāt divos diskos.
    Ietilpības ziņā šie diski piemēroti skaņu (jebkurā formātā) un attēlu (jebkuru) glabāšanai, jo dažā labā datorā pat iebūvētais cietais disks ir mazāks par 2 GB. Šādā diskā var ierakstīt arī videokompaktdiska saturu, tātad šādi diski faktiski ir piemēroti arī sadzīves kvalitātes videoklipu ierakstīšanai.
    IOmega Jaz iekārta maksā 250–300 latus, bet 1 GB disks – 70 latus.

MO
    Magnetooptiskie (MO) diski ir diezgan populāri datorgrafiķu un dizaineru aprindās, kaut arī tie arvien vairāk iespiežas arī citās jomās. Izplatītākās MO disku ietilpības šobrīd ir 230 MB un 640 MB. Šie diski ir drošāki par maināmajiem cietajiem diskiem, taču nedrošāki par CD-R un CD-ROM.
    Taču, ja diskus bieži nākas pārrakstīt, tad labāk izvēlēties MO nevis CD-RW, jo MO diskiem ir lielāks garantēto ierakstīšanas/dzēšanas ciklu skaits.
    230 MB iekārta maksā 90 latus, disks tai – 4 latus, savukārt 640 MB iekārta maksā 190 latus, bet disks – 8.5 latus.

CD-R un CD-RW
    Ja darba procesā rodas daudz datu, kuri jāsaglabā, bet nav nepieciešams tos bieži modificēt, tad ierakstāmie kompaktdiski ir labākais un arī lētākais risinājums. Šobrīd labas kvalitātes CD-R matrica (650 MB) maksā 1.0–1.5 latus. Turklāt tajā datus var ne tikai ierakstīt, bet arī papildināt, vienīgi nav ieteicams papildināt jau esošos datus ar jauniem, ja jauno datu apjoms ir mazāks par 100 MB.
    Kad CD-R tikko parādījās plašā tirdzniecībā, varēja dzirdēt vairākus novērtējumus tam, cik droši ir glabāt savus datus CD-R diskos. Novērtējums bija, ka datus no šī diska varēs nolasīt pat pēc tam, kad tas būs glabāts 100 gadus, ar nosacījumu, ja tas tiks glabāts piemērotos apstākļos. Tā kā dati CD-R diskā tiek ierakstīti kopā ar pietiekamu daudzumu kļūdu korekcijas informācijas, pat diezgan lielas švīkas uz diska virsmas nav bīstamas ierakstītajai informācijai. Tiesa, ja tiek atklāts, ka kāds no diskiem ir pamatīgi saskrāpēts, labāk ierakstīt informāciju jaunā diskā, it īpaši, ja dati ir ļoti svarīgi.
    Arī datu pārnešana šādā gadījumā nesagādā problēmas, jo CD-ROM iekārta ir gandrīz katrā no jaunajiem datoriem, bet ja tās tomēr nav, tad šādas iekārtas iegāde neizmaksā vairāk par kādiem 40 latiem.
    Ja ierakstāmie dati ir dažāda rakstura – gan mainīgi, gan nemainīgi, tad noteikti ir vērts iegādāties CD-RW iekārtu. Ar šādu iekārtu varat ierakstīt gan CD-R, gan CD-RW (pārrakstāmus) diskus. Turklāt, ja dati ir ierakstīti CD-RW diskā, tos var nolasīt arī ar standarta CD-ROM iekārtu, kas ir svarīgi, ja disku vēlaties izmantot datu transportēšanai.
    CD ir piemēroti visāda veida un apjoma informācijas glabāšanai un šobrīd ir viena no lētākajām, drošākajām un izplatītākajām tehnoloģijām, turklāt datu pārraides ātrums šādām iekārtām (vismaz lasot datus) ir vismaz apmierinošs.
Dažādas CD-R/RW iekārtas maksā 180–300 latus, CD-R disks – 1.5 latus, bet CD-RW disks –15–20 latus.

DVD-R un citi
    Vēl nav pienācis laiks iegādāties kādu no jaunajām DVD-R, DVD-RAM, DVD+RW u. c. Galvenokārt tas ir tādēļ, ka vēl nav precīzi skaidrs, kurš no šobrīd izstrādātajiem formātiem iegūs lielāko popularitāti, tātad būs lētāks un pieejamāks nekā citi.
Neapšaubāmi pārrakstāms DVD disks būtu noderīgs, jo tajā var ierakstīt vairākus gigabaitus informācijas pat 5 GB (tieši cik atkarīgs no konkrēta ražotāja). DVD diskā varētu ierakstīt praktiski jebkuru informāciju, turklāt daļa no šobrīd izstrādātajiem standartiem veidoti tā, ka pārrakstāmos DVD diskus var lasīt ar standarta DVD iekārtu (tiesa gan, otrās paaudzes, kas šobrīd ir dominējošās). Ar jaunākajām DVD-ROM iekārtām var nolasīt arī CD-ROM un CD-R diskus, bet drīzumā varēs nolasīt arī CD-RW diskus. Tātad disku lasīšanai faktiski varēs droši iegādāties DVD-ROM, kas gan ir dārgāka par CD-ROM, toties spēj nolasīt arī DVD diskus.
    Lai nu kā, izvēle paliek jūsu ziņā, un ja to izdarīsit pareizi, iespējams jau tagad būsit ieguvuši iekārtu, kas būs noderīga jau šodien un arī savietojama ar tām, kas tiks izlaistas nākotnē.
    DVD-R Latvijā vēl ir grūti atrast. DVD-ROM maksā 120–170 latus.

Lenšu iekārtas
    Dažādas lenšu iekārtas arvien mazāk tiek lietotas personīgo un neliela apjoma firmas datu glabāšanai, taču tās vēl arvien ir gandrīz vai vienīgā pieejamā datu arhīvu veidošanas tehnoloģija, ja datu ir ļoti daudz – simti gigabaitu vai pat daži terabaiti.
Lietojot lentes savu datu glabāšanai, iegūstat sistēmu, kur viena megabaita ierakstīšanas izmaksas ir zemas. Tiesa, lentē ierakstītiem datiem nevar piekļūt tik ātri, kā tas ir, lietojot tiešas pieejas iekārtas, kādas ir visas, kurās lietoti dažādi diski. Šobrīd viens no izplatītākajiem lenšu iekārtu lietojumiem ir datu un informācijas bibliotēkas.
    2 GB IOmega Ditto maksā 90–130 latus, bet kasete tai – 13 latus. 10 GB iekārta maksā 150–200 latus, bet kasete – 22 latus.

Dažādas bibliotēkas
    Informācijas un datu glabāšanai paredzētās bibliotēkas var būt veidotas, izmantojot dažādas datu glabāšanas tehnoloģijas, sākot no optiskajām un beidzot ar lenšu.
    Bibliotēkas, kurās lietotas optiskās tehnoloģijas, parasti veidotas uz MO vai CD-ROM bāzes. Tie būtībā ir skapji, kuros salikti vairāki datu nesēji (diski) un viena vai vairākas (dažas) atbilstošas iekārtas. Speciāli izveidots robots, kuru vada šīs bibliotēkas dators, ieliek iekārtā(-ās) to datu nesēju, kas ietver sevī to informāciju, kura lietotājam šajā brīdī nepieciešama, vai gluži otrādi – ievieto disku, kurā vēl ir brīva vieta jaunai informācijai. Šādi iespējams radīt visai ietilpīgas datu glabāšanas iekārtas, it īpaši, ja tiek lietotas lentes, no kurām katrā var ierakstīt, piemēram, 4 GB nekompresētu datu.
    Parasti šādas bibliotēkas izmanto, ja nepieciešams veikt automātisku datu rezerves kopiju veidošanu vai arī uzglabāt milzīgus informācijas apjomus tā, lai informācija būtu viegli pieejama,. Kaut arī viena megabaita ierakstīšanas izmaksas šādām iekārtām ir nelielas, tomēr pati iekārta maksā diezgan dārgi, jo ar tās palīdzību var saglabāt ļoti daudzus megabaitus. Diez vai šis risinājums ir nopietnas apskatīšanas vērts lietotājiem, kuriem ikdienā nepieciešamo datu apjoms ir mazāks par 100 GB.
MO bibliotēka ar divām 640 MB MO iekārtām un 25 64 MB MO diskiem maksā apmēram 2300–2500 latus.