Te būs daži citāti no Ričarda Baha grāmatas "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons" ("Literatūra un Māksla", 1981.g. 10.jūlijā)
      "Kaija" veltīta autora dienesta biedram, kas gājis bojā, izglābdams bērnus - lidmašīna būtu ietriekusies bērnudārzā.
      Šo grāmatu tās autors rakstījis divos "piegājienos" - grāmatas otrā daļa tapusi vairākus gadus pēc pirmās daļas, kad pēkšņi it kā uznākusi apskaidrība, kādam būtu jābūt turpinājumam.
      It kā jau vienkāršs stāsts par kaiju ("grāmata par dzīvnieciņiem"), taču visai īsajā darbā pagūts atklāt vielu pamatīgām pārdomām par dziļāko dzīves jēgu. Lasāmais teksts ir tāds, it kā tas būtu "nodiktēts no Augšas". Kā grāmatu raksturoja A.Buiķis "Normāls cilvēks to nebūtu varējis uzrakstīt".
      Ričards Bahs "Kaijā" esot "ļoti pats", pasauli izzināt gribošs, vēl tikai meklēdams un nojauzdams, kur slēpjas dzīves patiesā jēga.
    • Mēs izvēlamies savu nākamo pasauli, balstoties uz to, ko esam iemācījušies šajā. Ja neesam iemācījušies neko, jaunā pasaule ir tāda pati kā iepriekšējā, ar tiem pašiem šķēršļiem un svina smagumu, kas jāpārvar.
       
    • Galvenais bija apjēgt, ka viņa patiesā būtība, tik pilnīga kā neuzrakstīts vārds, dzīvo visur uzreiz cauri telpai un laikam.
       
    • Džonatans aiz sajūsmas ieķērcās - pirmo reizi, kopš bija atstājis Zemi. "IZDODAS!"
      "Jā, protams, izdodas, Džon," teica Čiangs, "vienmēr izdodas, kad tu zini, ko dari. "
       
    • "Mēs varam strādāt ar laiku, ja vēlies," Čiangs ieteicās. "Tu varēsi lidot pagātnē un nākotnē. Un tad tu būsi gatavs uzsākt visgrūtāko, visvarenāko, vislieliskāko no visa. Tu būsi gatavs lidot augstāk, saprast draudzību un mīlestību."
       
    • "Salauziet savu iedomu uzliktās važas, un jūs salauzīsiet arī važas, ko uzliek ķermenis..."
       
    • "Mēs neesam gatavi!" Iesaucās Henrijs Kelvins Kaija. "Neviens mūs nav aicinājis! Mēs esam izraidītie! Mēs nevaram doties turp, kur mūs nevēlas redzēt! Vai tā nav?"
      "Mēs drīkstam doties turp, kur vēlamies, un būt tie, kas mēs esam," atbildēja Džonatans.
       
    • "Paraugieties un Flečeru! Lovelu! Čārliju-Rolandu! Džūdiju Lī! Vai arī viņi ir īpašas kaijas, dievišķi izņēmumi? Ne vairāk kā jūs un ne vairāk kā es. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņi ir sākuši saprast sevi, savas esības jēgu un sākuši to izmantot praksē."
       
    • "Tev jāturpina meklēt pašam sevi, ar katru dienu nedaudz vairāk - meklēt patieso, īsteno Flečeru Kaiju. Viņš ir tavs audzinātājs. tev viņš jāsaprot un jāsasniedz."

     


    Atpakaļ uz literatūras lapiņu.

    ©
    Julitas lapiņa