              PALDZBAS FAILS                   
Spied H, lai noktu uz Paldzbas failu izvli. 
-------------------------------------------------
                   MCBAS                       
Atgriezties uz o paldzbas failu no citiem var,
spieot burtu M.                                 
                                                 
Mcbu tipi:                                     
 1) Nopietni mcties                            
 2) Paviri mcties                             
 3) Splties                                    
 4) Intensvi atbildt                           
 5) Prbaudt sevi                               
 6) Mint (pa burtam, ar priekteikanu)        
 7) Krustvrdu mkla                             
 8) Kontroldarbs                                 
                                                 
Skat. Paldzbas failu <Defincijas> (uz to      
nokst, spieot D) turpmklietoto terminu       
labkai izpraanai.                              
Skat. ar citus Paldzbas failus interesjou   
taustiu kombinciju funkciju noskaidroanai.    
Par to, ka attiecg viet strd kda taustiu  
kombincija, liecina uz ekrna redzamais taustiu
kombincijas pieraksts.                          
                                                 
Pirms mcbm tiek jautts, vai saglabt         
ldzinjos rezulttus. T k katram mcbu      
tipam (izemot 1) un 2) - to rezultti tiek      
apvienoti) un katram virzienam (no kuras         
"valodas" uz kuru "valodu" mcties jdzienus) ir
sava rezulttu tabula, tad ldzinjo rezulttu  
nesaglabana "nonuo" tikai izvlts          
datubzes, izvlt mcbu tipa un virziena      
rezulttus, prjie paliek neskarti.             
                                                 
1), 2), 3), 6) mcbu tipam pirms mcans tiek 
dota iespja izvlties, no kuras jdzienu       
atbilstbas skt mcbas, t.i., tradicionli     
jdzienus sk mcties pakpeniski no datubzes  
skuma ldz datubzes beigm, tau t nereti     
gads, ka datubzes pirmie jdzieni tiek labi    
apgti, bet ldz datubzes beigm pietrkst      
centbas vai laika, k rezultt beidzamie       
jdzieni netiek apgti vispr (tas pai attiecas
uz lielm datubzm).                            
Tpc tiek dota iespja lietotjam paam         
izvlties, no kura datubzes jdziena skot     
attiecgaj mcbu sesij mcties, k ar,      
vai skt mcties no datubzes skuma, vai       
datubzes beigm (virzienu var maint, skuma    
ekrn, kur parda visus apgstamos jdzienus,  
spieot taustiu F9).                            
Datubzes jdzienu apgana notiks, skot no     
atzmt jdziena (uz kura tiek nospiests        
ENTER) uz leju. Ja tiks nospiests ESC, tad       
jdzienu apgana notiks, skot ar datubzes     
pirmo (vai, attiecgi, ja ar F9 jau bs izmaints
datubzes virziens, pdjo) jdzienu.            
Datubzes apskates vids atseviu jdzienu      
atbilstbu labkai apskatei prvietojiet turp    
kursoru un nospiediet bultitaustiu -> vai <-,  
tad konkrt jdzienu atbilstba tiks izvrsta.  
                                                 
Tlk skk par mcbu tipiem.                   
                                                 
1), 2) Nopietni vai paviri mcties.            
  Abu tipu mcbu rezultti tiek summti, jo     
  mcbu princips ir viends, atiras tikai     
  tas, cik biei viens un tas pats tiks prasts. 
  Lietotjs pakpeniski apgst datubzes         
  jdzienu atbilstbas.                          
  Jdzienu atbilstbu skaita par apgtu, ja      
  par ts atbildanu saemti vismaz 3 punkti    
  (nopietnas mcans gadjum) vai 2 punkti    
  (paviras mcans gadjum).                 
  Katr atbildanas reiz uz ekrna tiek        
  uzrakstta jdzienu grupa; lietotja uzdevums  
  ir uzrakstt tai atbilstoo jdzienu grupu,    
  katru jdzienu rakstot jaun rindi.          
  Prvietoties starp ievadtajiem jdzieniem var,
  spieot bultitaustius. Tdjdi iespjams    
  labot ar iepriekuzraksttus jdzienus.       
  Jdzienu ievade beidzas, lietotjam nospieot  
  Enter tuk rindi. (Ja rindi kds jdziens 
  ir jau ievadts, tad enter nospieana prvietos
  kursoru uz nkamo rindiu.)                    
  Kad jdzienu ievade beigusies, notiek          
  ievadto jdzienu pareizbas prbaude.         
  Vispirms tiek piedvts kdaini ievadtajiem  
  jdzieniem apskatties to patieso nozmi, vai  
  vismaz tiem ldzgus jdzienus.                
  (lodziu ar ldzgo jdzienu atbilstbm var   
  "novkt", spieot Esc vai SpaceBar)            
Piemram, zviedru-latvieu                       
  datubz ir das jdzienu atbilstbas:        
 [utdela] = [izdalt],[izdvt]                  
 [tadel] = [noplums],[nosodjums]               
 [deltagande],[medverkan]=[dalba],[piedalans]
  u.c.                                           
  Mcbu proces tiek prasts jdziena [tadel]   
  tulkojums latvieu valod.                     
  Lietotjs ievada jdzienu [dalba].            
  Apskatoties nepareizi ievadt jdziena        
  [dalba] ldzgo jdzienu tulkojumu zviedru    
  valod, tiek pardtas jdzienu grupas         
[utdela] = [izdalt],[izdvt]                   
[deltagande],[medverkan]=[dalba],[piedalans],
  jo jdzieni [izdalt] un [dalba] ir ldzgi   
  jdzienam [dalba] vai pat sakrt ar to.       
  T k lietotjs k atbildi izmantojis datu-    
  bz esou jdzienu, bet atbildjis nepareizi, 
  tad par jdzienu atbilstbu                    
[deltagande],[medverkan]=[dalba],[piedalans],
  iegtais punktu skaits (ja  atbilstba ir jau
  mcta un iegtais punktu skaits ir lielks par
  -1) tiek samazints par 0.5 punktiem.          
   Ja lietotjs btu atbildjis pareizi, tad par 
  jdzienu atbilstbu                            
 [tadel] = [noplums],[nosodjums]               
  iegtais punktu skaits tiktu palielints par 1.
  Ttad vienu jdzienu atbilstbu pietiek divas  
  reizes atbildt pareizi, lai t tiktu uzskatta
  par paviri apgtu (ja vien to neizmanto citu, 
  tai neatbilstou jdzienu atbilstbu atbilds).
   Jdzienu atbilstba tiek uzskatta k pareizi 
  atbildta, ja atbildti visi obligti zint    
  nepiecieamie jdzieni vai (ja tdu nav)       
  vismaz viens no neobligti zint paredztiem   
  jdzieniem, turklt atbildei jsatur vismaz 50%
  pareizo jdzienu.                              
  (Par to, kuri jdzieni un kd gadjum top par
  obligti zint nepiecieamiem, skatt          
  Paldzbas failu <Laboana; pamatvide> - Enter;
  uz to nokst, spieot L).                     
Piemrs.                                         
  Aplkosim jdzienu atbilstbu                  
 [tadel] = [noplums],[nosodjums],              
  kur pieemam, ka latvieu jdzieni ir          
  neobligti zint nepiecieami.                 
  Ja lietotja ievadtais [tadel] tulkojums      
  sastvtu no jdzieniem                        
 [noplums],[sods]  (50% pareizu jdzienu),      
  tad [tadel] tiktu uzskatts k pareizi         
  atbildts, bet, ja tulkojums sastvtu no      
  jdzieniem                                     
 [noplums],[sods],[vaina] (tredaa pareizo),   
  tad atbilde tiktu uzskatta par nepareizu.     
   Pc jdziena atbildanas tiek pardta       
  pilna pareiz atbilde.                         
   Ja jdziens atbildts nepareizi, lietotjam   
  tiek dota iespja atbildt jdzienu vlreiz -  
  tas nemaina iegto novrtjumu, toties paldz  
  labk atcerties atbilstoo jdzienu grupu.    
                                                 
3) Splties.                                    
  aj mcbu vid analogi k 1) un 2) gadjum  
  datubzes jdzieni tiek apgti pakpeniski,    
  tikai atirgs ir mcbu tips.                
  Te ldz ar atbildamo jdzienu grupu tiek       
  piedvtas iespjams atbildes - jdzienu      
  grupas. Lietotjam atliek tikai izvlties     
  atbilstoo jdzienu grupu.                     
  di mcoties, jdzienu atbilstbas iemcs    
  aptuveni, tpc vlk var bt grtbas ar o   
  jdzienu preczu pierakstu - te lietotjam     
  tikai jizvlas, nevis paam jraksta. Tpc   
  ar da mcans nosaukta par "splanos".  
  di mcties ir vrts, ja nopietni mcties   
  negribas, bet kaut k tomr vajadztu. Turklt 
  is veids ir visai labs, lai atkrtotu kdreiz 
  mctas jdzienu atbilstbas, pie tam relatvi 
  s laik vartu pagt atkrtot visai daudz    
  jdzienu atbilstbu.                           
  aj vid iespjamas 3 grtbu pakpes - maint
  grtbu pakpi var, spieot TAB taustiu       
  vajadzgo reiu skaitu.                        
  Pc noklusanas mcbas skas visgrtkaj    
  pakp - izvlei piedvts jdzienu           
  atbilstbas nav emtas patvagi, bet gan, lai 
  saretu izvli, t.i., t vai citdi ldzgas 
  sav starp. Sevii tas jtams lielu datubu 
  gadjum, kad jdzienu atbilstbas mdz        
  atirties varbt ar tikai ar niansm.        
  Tiesa, lielu datubu gadjum (vai uz         
  lnkiem datoriem) programmas darbba, mekljot
  atbilstoks jdzienu atbilstbas, nav glui  
  momentla, tpc pastv iespja izvlties     
  mazku grtbu pakpi, kas toties darbojas     
  trk. Visgrtkaj pakp piedv izvlties  
  starp jdzienu atbilstbm, kuru skaits        
  neprsniedz 10.                                
  Vidj grtbu pakp programma darbojas jau   
  trk, piedvts jdzienu atbilstbas joprojm
  nav glui patavgi izvltas, tau nav ar    
  tik komplict veid izvltas k visgrtkaj 
  pakp - vrdu sakot - vidj pakpe. Te       
  piedvto jdzienu atbilstbu skaits nav       
  lielks par 7 (ja iespjams - ir tiei 7).     
  Visvieglkaj grtbu pakp programma vienmr 
  piedv 4 absolti patvagi izvltas jdzienu
  atbilstbas, k ar, protams, to vienu, kas ir 
  pareiz jdzienu atbilstba. T k te netiek   
  izmantots nekds specils algoritms jdzienu   
  atbilstbu izvlei, tad aj pakp programma  
  strd vistrk.                               
 Ja lietotjs pirmaj izvl kdjies, tad viam
  tiek dota iespja veikt izvli vlreiz. Ja ar 
  otraj reiz vi kds, tad tiek pardta    
  pareiz atbilde.                               
  Ja lietotjs uzreiz izvljies pareizi, tad    
  attiecgs jdzienu atbilstbas punktu skaits  
  tiek palielints par 1 punktu. Ja pareiza      
  izvle veikta otraj reiz, tad saemtais      
  punktu skaits vienmr mazks par 1 - atkarb  
  no grtbas pakpes.                           
  Ja lietotjs veicis kdainu izvli, kdaini  
  izvlts jdzienu atbilstbas punktu skaits   
  tiek samazints.                               
                                                 
4) Intensvi atbildt.                           
  Jdzienu atbilstbas tiek prastas 3 mintes,  
  rinot tikai to laiku, kas tiek pavadts,     
  ievadot vai domjot atbildamo jdzienu grupu.  
  Lietotja uzdevums ir aj laik pagt atbildt
  PAREIZI pc iespjas lielku skaitu jdzienu   
  atbilstbu. T.i., katr jdzienu grup pietiek 
  atbildt pareizi visus obligtos jdzienus, ja 
  tdi ir, vai vienu neobligto, ja obligto nav.
  10 labkie sasniegtie rezultti tiek saglabti 
  rezulttu top.                                
  Gadjum, ja visi datubzes jdzieni atbildti 
  pareizi trk nek 3 mints, tad iegtais     
  rezultts rezulttu topam tiek prrints -   
  tiek aprints, cik jdzienu atbilstbu       
  vartu bt atbildts 3 mints, emot vr     
  fiksto lietotja atbildanas trumu un       
  kvalitti.                                     
  aj mcbu rem netiek emts vr tas, cik  
  jdzienu atbilstbas tikuas atbildtas        
  nepareizi - btisks ir tikai pareizi atbildto 
  skaits. Tpc lietotjam izdevgi uzreiz spiest
  Enter, ja trum nenk prt pareiz atbilde.  
  is mcbu tips paredzts, lai stimultu trku
  domanu, jo citos mcbu tipos atbildanas   
  trumam nav pievrsta liela nozme. Tomr      
  relaj dzv ir oti svargi vrda jgu       
  uztvert ar tri, ne tikai pareizi.            
                                                 
5) Prbaudt sevi.                               
  Visas jdzienu atbilstbas tiek prastas pa    
  vienai reizei tik ilgi, ldz visas jau ir pa   
  vienai reizei prastas. da atbildana tiek  
  saukta par vienu rii. Kad riis iziets, tad 
  prbaude turpins, atprasot tikai tos jdzienus
  (tpat pa vienai reizei katru), kas tikui     
  atbildti nepareizi. Utt. rioana turpins,  
  ldz visas jdzienu atbilstbas atbildtas     
  pareizi. Protams, lietotjs var o procesu     
  prtraukt pc jebkuras jdzienu atbildanas.  
  Pati atbildes ievadana notiek analogi k 1)  
  un 2) mcbu tipam, viengi te netiek dota     
  iespja nepareizi atbildtu jdzienu atbildt  
  vl vienu reizi, jo  vairk domta k sevis  
  prbaudes, nevis mcbu vide.                  
  Ja lietotjs kdaini ievadjis tdu jdzienu, 
  kds nav pareizs, bet ir datubz, tad kdaini
  atbildt jdziena atbilstbas punktu skaits   
  kst nulle, t.i., pat ja tas jau iepriek     
  ticis atbildts pareizi, nu tas tiek ieskaitts
  k nepareizi atbildts (analog gadjum 1), 2)
  un 3) gadjum punktu skaits vienkri tika    
  samazints).                                   
                                                 
1), 2), 3), 4), 5) gadjum rezulttu datubz   
<Sum> liecina par to, cik reizes attiecg       
      jdzienu atbilstba prasta,               
<Par> rda iegto punktu skaitu.                 
                                                 
6) Mint (pa burtam, ar priekteikanu).        
  Jdzienu atbilstbas tiek prastas jaukt      
  secb pa visu datubzi. Katr atsevi reiz 
  pa vienam jmina uzmint vienas jdzienu     
  atbilstbas jdzieni, skot ar obligtajiem un 
  sarakst augstk esoiem.                      
  Piemram, ja aplko jdzienu atbilstbu        
  [gradually] =                                  
        [pakpeniski], [pamazm], [pa druskai]   
  Tad tiks pardts [gradually] un piedvts     
  atmint, kas slpjas zem [???????????].        
  Kad is vrds tiks atmints, tlk vajadzs    
  mint nkamo - [???????] un visbeidzot ar     
  [?? ???????]. Kad visi atseviie jdzieni bs 
  atminti, tiks piedvta cita jdzienu         
  atbilstba. Ja atseviu jdzienu minana     
  apnk pirms visi atminti, var spiest [ESC] un 
  to prtraukt, tdjdi radot iespju priet pie
  citas jdzienu atbilstbas vai beigt minanu  
  pavisam.                                       
  Pati minana notiek t, ka lietotjs jdziena 
  patvag viet jautjuma zmes viet ieraksta 
  simbolu, kas liekas atbilstoais. Ja bs bijis 
  atmints pareizi, ieraksttais simbols         
  pardsies ne vien viet, kur tika ierakstts, 
  bet viss viets jdzien, kur sastopams is   
  simbols. Ja minjums bs bijis kdains,       
  ieraksttais simbols pardsies zem vietas, kur
  tika ierakstts.                               
  Viena jdziena minanas laik tiek atauts    
  kdties ne vairk k 15 reizes. Ja kda     
  tiek pielaista ar 16. reizi, tad jdziena     
  minana tiek prtraukta un tas tiek atklts.  
  Lietotjs var ne tikai mint, bet ar prast,  
  lai viam izvlts viets pasaka pareizos     
  simbolus priek. Lai to panktu, vajadzgaj  
  viet jnospie Enter. Ldz ar to tiks atklts 
  ne vien simbols izvltaj viet, bet viss    
  viets, kur is simbols sastopams.             
                                                 
  Minanas laik tiek vkti punkti, kurus iegst
  pareizi uzminot simbolus to atraans viets.  
  Ja viss jdziens tiek uzmints bez nevienas    
  kdans un priekteikanas, tad tiek       
  saemti 100 punkti. Ja bijuas kdas vai      
  priek teikanas, punktu skaits ir mazks.    
  10 labko rezulttu tabulai summ iegts      
  punktu summas pa visiem mintajiem jdzieniem  
  kop. Ttad labkie rezultti bs tiem, kas    
  bs daudz jdzieniem atminjui pc iespjas   
  vairk simbolu.                                
                                                 
7) Krustvrdu mkla.                             
  Krustvrdu mkla no datubz ievadtajiem      
  jdzieniem. Paredzta k trs prskats par     
  apgtajiem jdzieniem visas datubzes apjom.  
  Atzme tie iegta, skatot pareizi ierakstto   
  burtu skaitu procentuli no visiem iespjamiem.
  Tdjdi te ir vieng vide, kur var iegt labu
  atzmi ar tad, ja vrdus zin tikai aptuveni.  
  Piemram, atzmi "9" var nopelnt, ja visos 10 
  burtu garajos vrdos katr kds burts tiktu    
  ievadts nepareizi nezinanas vai drukas kdu
  d.                                           
  Izmantojams taustiu kombincijas:            
  HOME - uz jdziena skumu (1. burtu),          
  END - uz jdziena beigm (pdjo burtu),       
  PgUp - uz pirmo programmas enerto jdzienu,  
  PgDn - uz pdjo programmas enerto jdzienu, 
  TAB - uz nkamo programmas enerto jdzienu   
       (vai pirmo, ja kursors atrodas uz pdj),
  CTRL-TAB - uz iepriekjo programmas enerto  
      jdzienu (vai pdjo, ja kursors ir uz 1.),
                                                 
  ESC - jspie,kad krustvrdu mklu var uzskatt
      par zinanu robes aizpildtu.           
  Tad tiek pardta pareizi aizpildta krustvrdu
  mkla, kur izceltas kdaini ievadto vai     
  neievadto burtu vietas. Tiek paziota ar     
  atzme par o vienu krustvrdu mklu.          
  Pirms erties pie nkams mklas, pareizi aiz- 
  pildtaj iespjams prstaigt visus jdzienus,
  apskatot ar to atbilstos nozmes, tdjdi  
  iespjams pamcties kdaini ievadto pareizs
  nozmes.                                       
      Jdzienu prstaiganu var veikt gan ar    
  bultitaustiu, gan TAB un CTRL-TAB taustiu   
  kombincijas paldzbu.                        
                                                 
8) Kontroldarbs.                                 
  Visi datubzes jdzieni tiek atprasti tiei   
  vienu reizi un pc tam izanalizti rezultti.  
  Analogs parastam skolas kontroldarbam, kad     
  viens pc otra jsniedz tulkojumi prastajiem  
  vrdiem, nedodot iespju atbildanas laik    
  uzzint pareizo atbildi. Tiesa, te pc katras  
  atbildes vismaz pazio, vai atbilde pareiza.   
  Kad lietotjs visus datubzes jdzienus        
  atbildjis vai vi patvagi prtraucis       
  atbildanu, tiek pardti rezultti.          
                                                 
  Rezulttu datubz <Sum> liecina par iegto    
  punktu skaitu - maksimums ir 100. Ja jdziens  
  ticis atbildts, bet nepareizi, tad Sum=1.     
  Tikai tad, ja jdziens nav ticis prasts,      
  Sum=0.  punktu summa atkarga gan no t,     
  kda daa atbildta no obligti atbildt       
  nepiecieamajiem, gan t, cik daudz dadu     
  (ar neobligtu) pareizu jdzienu ievadts,    
  gan t, kda daa no atbildtajiem jdzieniem  
  vispr bijusi pareiza. Jpiebilst, ka no       
  absoltajiem sinonmiem (kas ir par tdiem     
  iezmti un uz ekrna tiek rdti za krs)  
  jga atbildt ir tikai vienu, jo par katru     
  nkamo nekdi papildus punkti netiek pieirti.
                                                 
  Rezulttu datubz kolonna <Par> rda, kda    
  daa no visiem lietotja ievadtajiem          
  jdzieniem bijusi pareiza. Par=1, ja visi      
  ievadtie jdzieni bijui pareizi, Par=0.5, ja 
  puse utt.                                      
                                                 
  Rezulttu datubz kolonna <O> rda, vai visi  
  obligti zint nepiecieamie jdzieni atbildti
  pareizi. O="T" (true), ja tas ir tiesa.        
  Ja neviens no jdzieniem nav bijis iezmts k 
  obligti zint nepiecieams, tad O="T", ja     
  pareizi atbildts vismaz viens no              
  atbilstoajiem jdzieniem.                     
  Gadjum, ja Sum=1, t.i., ja lietotjs nav     
  atbildjis pareizi absolti neko, tad          
  O="T" td gadjum, ja nav ievadjis nevienu  
  jdzienu - ttad ar nevienu kdainu.         
  Ja lietotjs jel ko ir ievadjis, bet tas bijis
  aplams, tad O="F" (false) - aj gadjum      
  kolonna O zio par to, vai lietotjs vispr    
  minjis kaut ko atbildt.                    
                                                 
 Bez atseviu jdzienu atbilstbu rezulttiem   
  tiek izrinti ar kopjie rezultti -        
  iegt punktu summa (max=100), k ar atzme   
  10 bau sistm. Atzme "7" nozm, ka visum 
  lietotjs zin visu jdzienu atbilstbu         
  obligts nozmes, bet nezin vai nav rakstjis 
  papildus mintos jdzienus - neobligto dau.  