              PALDZBAS FAILS                   
Spied H, lai noktu uz Paldzbas failu izvli. 
-------------------------------------------------
            Ieteikumi skolNiem jeb              
         Ko dertu emt vr mcoties?           
                             ^^^^^^^^            
Atgriezties uz o paldzbas failu no citiem var,
spieot burtu N.                                 
Skat. Paldzbas failu <Defincijas> (uz to      
nokst, spieot D) turpmklietoto terminu       
labkai izpraanai.                              
                                                 
JAP var izmantot, lai apgtu dadus jdzienus   
un esot dadm priekzinanm.                 
Zemk bs subjektvi ieteikumi, k izmantot JAP, 
lai                                              
   1) apgtu pavisam nezinmus jdzienus,        
   2) apgtu kaut kur jau dzirdtus jdzienus,   
   3) atkrtotu agrk apgtus jdzienus,         
   4) prbaudtu savas zinanas,                
   5) sptu novrtt savas zinanas.            
                                                 
1) Apgstot pavisam nezinmus jdzienus,         
   mcans secba vartu bt da:             
   1. Ievadt jdzienus JAP datubz;            
   2. Vide "Nopietni mcties";                  
   3. Vide "Mint";                              
   4. Vide "Splties"                           
   5. Tlk skat. 2), 3) un 4).                  
   ----------------------                        
   Skk par katru punktu:                       
   1. Paam savadt jdzienus JAP datubz,      
     jo jau pa ievadanas proces notiek      
     iepazans ar vrdiem un tie vairs nav     
     pavisam svei;                              
   2. Izvlties mcbu vidi "Nopietni mcties".
     Pirms paa mcbu skuma aplkot piedvto  
     datubzi, cenoties ar skatanos vien      
     iegaumt kaut kdus no jdzieniem.          
     Izmantojot labo un kreiso bultitaustius,  
     iespjams aplkot atsevias jdzienu       
     atbilstbas, kuras varbt citdi nemaz      
     pilnb ekrn neietilpst.                  
     Tad kdu laiku, kamr neapnk, pamcties,  
     atbildot cenoties ievadt maksimli visas  
     jdziena nozmes, ko vien var atcerties,   
     pai nerpjoties par to, cik no tm esi   
     atcerjies pareizi. Droi vadi ar tad, ja  
     atceries tikai daus burtus, tad varsi     
     saldzint, vai vismaz tos esi atcerjies   
     vai izdomjis pareizi.                      
     Jdzienus ar atbilstoajm nozmm centies  
     sasaistt ar asocicijm, piemram,         
--------------------------------------------     
     koks=tree, iedomjies negaisu, kad koki     
     no aukstuma un stipr vja trc. Vai        
     iztlojies stvam trs kokus blakus.        
     Vl labk - negais TRC TRS koki. Atliek  
     tikai iemcties, ka izrun "tr", bet      
     jraksta "tree".                            
     Vai, piemram, galds=table. Iztlojies      
     galdu, uz kura pa visu virsmu uzzmta      
     milzga TABULA. Vai ar iedomjies mazu     
     maztiu galda form veidotu TABLEti, kuru  
     tev jdzer, bet galda kjas aizeras kakl. 
     Ja pie iztlojuma nk klt emocijas, tad    
     parasti iemcties jdzienu ir vieglk:).   
--------------------------------------------     
     Jo vairk pats sev atklsi, cik esi apguvis 
     pareizi, cik asociciju Tev ir nepareizas, 
     jo vieglk bs iemcties tiei pareizs    
     nozmes. Turklt, ja bsi sajaucis ar kdu  
     citu jdzienu, Tev bs iespja apskatt, ko 
     nozm tas jdziens, ar kuru sajauci.       
   3. Ja apnk Nopietni mcties, var mint    
     padarboties vid "Mint". Taj ir vrts     
     darboties, ja jau ir izveidojies kaut kds  
     priekstats par vrdiem, ja vari uzmint    
     kaut vai daus to burtus. Pretj gadjum  
     var bt garlaicgi, ja pilngi visi burti   
     jatklj.                                   
     Piemram, mcoties virzien uz svevalodu,  
     kad virzien uz dzimto valodu vrdi apmram 
     apgti, vide Mint vartu bt pat pirm.    
     Ja vien valod vrds jau apgts, tad tas ir
     mazliet pazstams ar otr un jau ir vieglk
     uzmint t burtus.                          
     Ja tomr nezini nevienu vrda burtu, tad    
     mini iztloties, ar ko attiecgais        
     jdziens vartu bt saistts un ievadi to   
     patvag viet vrd, kur iet, ka tas    
     vartu bt. Ja tas vispr kaut kur vrd    
     bs, tas zemk pardsies uz srta fona.    
     Var ar mint atklt pa vienam burtam,    
     teiksim, skot no vrda skuma. Varbt pc  
     dau pirmo burtu atklanas beidzot ienk   
     prt, ko tds jdziens vartu nozmt.     
   4. Pc minanas var atgriezties atpaka vid 
     "Nopietni mcties", tau, ja noskaojums   
     nav prk nopietns, tad nu jau var          
     padarboties ar vid "Splties", kur       
     jizvlas viens no piedvtajiem variantiem.
     T gan neiemcs pau jdzienu preczu      
     rakstbu, jo tur nav jraksta, tau iemcs 
     atpazt vajadzgo jdzienu no daudziem.     
   5. Tlk jrkojas atbilstoi tam, cik labi   
     jdzienus nepiecieams apgt, kdai         
     vajadzbai tie bs jizmanto. Ja tos jzin  
     ar labi rakstt, tad vislabk vide tam ir 
     vide "Nopietni mcties". Kad taj visi     
     jdzieni jau ir atbildti, tad gan var      
     priet un intensvk izmantot ar visas     
     prjs mcbu vides. Skat. ar 2) un 3).   
================================================ 
2) Apgstot kaut kur jau dzirdtus jdzienus,    
   mcans secba vartu bt da:             
   1. Mcbu vide "Mint";                       
   2. Vide "Splties";                          
   3. Vide "Nopietni mcties";                  
   4. Vide "Paviri mcties";                   
   5. Vide "Intensvi atbildt";                 
   6. Tlk skat. 3) un 4).                      
   ----------------------                        
   Skk par katru punktu:                       
   1. Ja jdzieni jau varbt ir dzirdti, tad    
     vispirms nenk par aunu noskaidrot, cik    
     liel mr tie ir zinmi, pakpeniski       
     atsvaidzinot tos atmi. Tam ir pateicga   
     vide "Mint", kur katrs jdziens maz       
     pamazm tiek uzrakstts pa burtam vien.     
     Tdjdi atsvaidzinot atmi ne vien        
     aptuvenu vrdu, bet ar konkrtus burtus    
     un vrda garumu.                            
   2. Ar vide "Splties" ir pateicga, lai     
     atsvaidzintu atmi kaut kur jau dzirdtus,
     redztus vrdus. Te nav jcenas visus pc  
     krtas atbildt, ldz katrs atbildts 3     
     reizes, bet pietiek mazliet te padarboties, 
     atsvaidzinot atmi pirmos, tad izejot lauk
     un ieejot no jauna, izvloties atbildt     
     vairs ne no paa skuma, bet skot no kda  
     mazk zinma jdziena. Atkal kdu laiku     
     "paspljas", ldz jdzieni atcerti, un no 
     jauna ieiet datubz ai vid, skot        
     atbildt no vl tlka jdziena vai pat no  
     datubzes beigm.                           
   3.,4. Kad kaut kur dzirdtie jdzieni atmi  
     atsvaidzinti, tad eras pie to nopietnas   
     apganas. Atkarb no t, cik zinmi ie   
     jdzieni ir, izvlas vai nu "Nopietni" vai  
     "Paviri" mcties. Ieteiktu skumam        
     izvlties vidi "Nopietni mcties" un tikai
     tad, ja mana, ka jdzieni apgstami oti    
     viegli, priet uz "Paviru mcanos".      
     "Pavira maans" vairk atsvaidzina      
     atmi jau kaut kad mctus jdzienus, mazk
     der, lai iemctos kaut ko pavisam no jauna,
     jo ar divm pareizm atbildanm jdziens  
     t sti atmi vl nenogulsnjas.           
   5. Lai patrentos jdzienus atbildt ne vien  
     pareizi, bet ar tri, izmantojama vide     
     "Intensvi atbildt", kur 3 minu laik    
     jpacenas atbildt pc iespjas vairk     
     jdzienu pareizi, neskatoties uz to, cik tai
     pa laik tiek atbildti nepareizi.        
   6. Kad iet, ka jdzieni t k btu apgti,  
     tad var erties pie to atkrtoanas vai     
     zinanu prbaudes, skat. 3) un 4).         
===============================================  
3) Atkrtojot agrk apgtus jdzienus,           
   mcans secba vartu bt da:             
   1. Vide "Splties";                          
   2. Vide "Paviri mcties";                   
   3. Vide "Prbaudt sevi";                     
   4. Vide "Krustvrdu mklas";                  
   5. Vide "Intensvi atbildt";                 
   6. Tlk skat. 4)                             
   ----------------------                        
   Skk par katru punktu:                       
   1. Ja jdzieni jau kdreiz tikui apgti, nu  
     tikai tos vajag atsvaidzint atmi, tad    
     vispirms der uz tiem kaut vai "paskatties",
     ko var labi izdart vid "Splties", kur   
     tikai jizvlas atbilstoais variants.      
     Atkarb no t, cik labi ie jdzieni ir jau
     aizmirsuies, var "Splties" krtgi, t.i.,
     tik ilgi, ldz katrs jdziens pareizi       
     izvlts 3 reizes, gan paviri, mazliet     
     paspljoties, tad prtraucot un ieejot no  
     jauna, skot jau ne no datubzes skuma, bet
     no kdiem mazk zinmiem jdzieniem, vai pat
     no datubzes beigm.                        
   2. Kad jdzieni atmi atsvaidzinti, tad var 
     erties pie to krtgkas mcans. T k  
     lielkoties tie jau ir apgti, tad nav      
     paas vajdzbas katru no tiem censties     
     pareizi atbildt 3 reizes, var pietikt ar  
     ar 2 reizm. Tpc iesaku vidi "Paviri     
     mcties". Ja tomr jdzieni aizmirsuies   
     diezgan pamatgi, tad ir vrts izmantot ar 
     vidi "Nopietni mcties", turklt nav jau   
     obligti "iet cauri" pilngi visai          
     datubzei, var izvlties, no kura jdziena 
     un no kuras "puses" (skuma vai beigm)     
     mcties. Jo var jau gadties, ka datubzes 
     skums ir apgts labi, bet beigas           
     piemirsus.                                
   3. Vl viena vide, kur var labi atsvaidzint 
     atmi jau mctus jdzienus, ir vide       
     "Prbaudt sevi". Te jdzieni tiek prasti  
     pa vienai reizei, tpc  vide nav vairs   
     tik "uzbzga" k vides Nopietni vai Paviri
     mcties, kad atkrtot labi zinmu jdzienu
     prasana var jau skt "krist uz nerviem".  
     Ja nu tomr ne visus jdzienus ar pirmo     
     reizi izdodas atcerties un uzrakstt       
     pareizi, tad pc visu atprasanas pa vienai
     reizei, atkal tiek prasti tie, kas tikui  
     atbildti nepareizi. Tdjdi darboans ai
     vid var notikt tik ilgi, ldz visi jdzieni
     pa vienai reizei tikui atbildti pareizi.  
   4. Kad iet, ka nu datubze vartu bt jau   
     apgta, dertu to tri prbaudt. To var    
     izdart, piemram, vid "Krustvrdu mklas".
     Atirb no vism citm vidm, te netiek   
     irots atbildanas "virziens". T.i.,      
     ja btu, piemram, angu-latvieu datubze, 
     tad krustvrdu mkl vartu bt jraksta gan
     tulkojumi no latvieu uz angu, gan no angu
     uz latvieu. Turklt jdzieni mklai tiek   
     izvlti neatkargi no to atraans vietas  
     datubz, t.i., s mklas tiem ir tds k
     prskats par visu datubzi.                 
     Ja izdodas vairkas mklas pc krtas       
     aizpildt uz "9" vai "10", tad var uzskatt,
     ka datubze ir samr labi apgta.          
   5. T k iepriekjs vides rda galvenokrt  
     tikai to, cik labi izdodas atcerties, bet  
     nevis to, cik tri to izdodas, tad der      
     pavingrinties ar vid "Intensvi atbildt"
     Sevii svargi tas ir gadjum, ja         
     zinanas vajadzs izmantot, piemram,      
     klausoties tekstu svevalod. Te nav vairs  
     tik btiski, cik vrdus saprastu, ja tie    
     btu uzrakstti un vartu domt oti ilgi,  
     bet te ir btiski, lai no visa teikt tiktu 
     saprasts pc iespjas vairk, ttad -       
     lai tiktu saprasts daudz un tri.           
     Tiei to ar prbauda vid "Intensvi       
     atbildt" - cik jdzienu izdodas "saprast", 
     t.i., uzrakstt to nozmi atvltajs 3     
     mints.                                    
   6. Kad "iziets cauri" vism iepriekmintajm 
     vidm, tad jdzieniem vajadztu bt         
     atsvaidzintiem atmi visai labi, atliek   
     tikai to prbaudt, vai t tiem ir, sk.4).
===============================================  
4) Lai prbaudtu savas zinanas,               
   darboans secba vartu bt da:            
   1. Vide "Krustvrdu mklas";                  
   2. Vide "Prbaudt sevi";                     
   3. Vide "Intensvi atbildt";                 
   3. Vide "Kontroldarbs".                       
   ----------------------                        
   Skk par katru punktu:                       
   1. Vide "Krustvrdu mklas" ir k ss tests   
     par visu datubzi. Ja mklu aizpildt       
     viegli, tad caurmr jdzienu atbilstbas   
     apgtas. Ja grti - tad vl jpamcs.      
   2. Vid "Prbaudt sevi" katrs jdziens tiek  
     prasts tiei vienu reizi, tdjdi, ja     
     visus jdzienus izdodas pareizi atbildt jau
     ar pirmo reizi, tad datubze apgta labi.   
     Ja ne, tad te klt nk ar papildus         
     mcans iespja, turpinot atbildt        
     kdaini atbildtos, ldz gal visi jdzieni
     atbildti pa vienai reizei pareizi.         
   3. Vide "Intensvi atbildt" prbauda ne vien 
     atbildanas pareizbu, bet ar trumu,     
     td pilngai ainai par to, cik labi       
     apgta viela, der pavingrinties ar aj   
     vid.                                       
   4. Vide "Kontroldarbs" ir visnopietnk sevis 
     prbaudes vide.Te jcenas atbildt ne vien 
     jdzienu obligts, bet pc iespjas ar    
     neobligts nozmes. No t atkarga         
     kontroldarba atzme.                        
===============================================  
5) Lai novrttu savas zinanas, var izmantot   
   viss mcbu vids dotos novrtjumus, tau   
   jƷem vr, ka katrai videi ir sava vrtanas
   specifika.                                    
   Zemk skk par vism mcbu vidm.           
---------------                                  
 * "Splties"                                   
   Vide "Splties" ir visvieglk, jo te ir     
   tikai jizvlas, tpc te ir ar visvieglk   
   nopelnt labu atzmi. Var uzskatt, ka pat    
   atzme "8" te liecina, ka ir vl oti daudz   
   jpiestrd, lai jdzieni btu krtgi apgti.
---------------                                  
 * "Mint"                                       
   Vide "Mint" ar ir relatvi viegla vide, kur
   labu atzmi var nopelnt, ja jdzienus zina   
   kaut aptuveni. Tdjdi, pie daudzmaz labi    
   apgtas datubzes normli te ir iegt 9, 10.  
---------------                                  
 * "Nopietni mcties" un "Paviri mcties"     
   Vids "Nopietni mcties" un "Paviri         
   mcties" vrtjumam nav tik btiska nozme.  
   Lai jdzieni btu apgti, svargi ir tos      
   atbildt pareizi vismaz 3 vai, attiecgi, 2   
   reizes. Iegt atzme ir tikai k stimuls, lai
   turpintu uzlabot sasniegtos rezulttus.      
---------------                                  
 * "Intensvi atbildt"                          
   Vid "Intensvi atbildt" atzmju nav vispr, 
   jo te svargkais ir atbildanas trums, bet 
   tas ir atkargs gan no jdzienu saretbas  
   pakpes, gan pieraksta garuma. Tpc te       
   vieng sasniegumu novrtanas sistma ir    
   saldzinana gan ar saviem iepriekjiem, gan
   citu lietotju sasniegumiem vien un tai pa 
   datubz.                                     
---------------                                  
 * "Krustvrdu mklas"                           
   Vide "Krustvrdu mklas" visai labi atspoguo 
   esoo situciju. Ja jdzieni nav krtgi      
   apgti, tad te var sagdt problmas tas, ka  
   jatbild (jieraksta) tiei tas jdziens, kuru
   izvljusies programma, nevis tas, ko zini    
   vislabk (ja vien vrdam iespjamas vairk    
   nek viena nozme). Savukrt gadjum, ja     
   jdzieni apgti gana labi, tad krustvrdu     
   mkl tos atbildt ir viegli, jo ir fiksts   
   jdziena garums, k ar burtu krustoans.    
   Tdjdi par mklm iegts atzmes glui k  
   katalizators parda, vai jdzieni caurmr ir 
   apgti, vai tomr ne.                         
---------------                                  
 * "Prbaudt sevi"                              
   Atzme, kas iegta vid "Prbaudt sevi",     
   atspoguo, cik labi apgta jdzienu atbilstbu
   obligt daa. Tdjdi atzme "10" liecina,  
   ka viss jdzienu atbilstbs apgtas vismaz  
   ts nozmes, kas iezmtas k obligtas, vai  
   vismaz viena nosacti neobligta, ja neviena  
   nav iezmta k obligta.                     
---------------                                  
 * "Kontroldarbs"                                
   Vrtjums, kds tiek dots par kontroldarbu, ir
   visstingrkais no vism mcbu vidm. Atbildot
   t, par ko vid "Prbaudt sevi" tiktu iegts 
   10, kontroldarb vartu saemt ar tikai 7, ja
   jdzienu atbilstbs btu iespjamas daudzas  
   neobligts nozmes, kuras nav tikuas        
   atbildtas. Lai te dabtu 10, bez obligtajiem
   jatbild ar visas neobligts nozmes, ja to 
   nav vairk par 5; ja neobligto ir vairk -   
   tad pietiek atbildt 5 no tm.                
   Tdjdi skolotjam, emot vr iegts       
   atzmes, japzins, ka vrtjums ir oti      
   stingrs un tiem labas zinanas var bt ar 
   tad, ja saemta atzme 5 vai 6.               
   Stingrais vrtjums radts, lai dotu iespju  
   izaugsmei, arvien vairk apgstot ar it k   
   neobligts nozmes.                          
   Kontroldarba vrtjuma sistma sakrt ar vides
   "Prbaudt sevi" vrtjumu sistmu, ja        
   datubz katr jdzienu grup ir tikai viens  
   jdziens vai tie visi ir obligti.            
==============================================   