|
|
|
Vaļasprieks
Čehu valoda
 
ES un ČEHIJA
Pirmā sastapšanās ar
šo zemi pašā Eiropas sirdī notika tālajā 1977. gada vasarā, braucot
ar Fizikas un matemātikas fakultātes matemātikas studentiem praksē uz
Prāgas Kārļa universitāti. Starp citu, 2002. gada vasarā ejot pa
Kārļa tiltu, tā bija savdabīga sajūta – 25 gadu jubileja kopš
pirmoreiz pa to šķērsoju Vltavu.
Gadījums toreiz gribēja
tā, lai es nedaudz iemācītos čehu valodu. Maza tauta vienmēr
novērtē kāda centienus runāt viņiem saprotamā mēlē, un tā nu
sākās draudzība, kura, kā mēdz teikt, nebeigsies nekad... Tagad
visiem lepni stāstu, ka esmu apguvusi šo valodu kā autodidakts. Un bija
vērts! Taisnības labad, tomēr jāatzīstas, ka 2002. un 2003. gadā
apmeklēju slovēņu valodu vasaras skolu Kārļa universitātes
Filozofijas fakultātē, kas ne tikai deva zināmu sistēmu čehu valodā,
bet arī iespēju piedzīvot „tūkstošgadu ūdeni” – lielos Prāgas
plūdus.
Tagad man ir otrs darbs -
Čehijas Republikas vēstniecībā esmu tulks. Pavadu vēstnieku viņa
braucienos pa Latviju un... ai, cik daudz uzzinu par savu dzimto zemi un
tās jaukajiem cilvēkiem.
Protams, Prāgā ir būts
daudzkārt un ne tikai Prāgā. Čehija ir maza, gleznaina zeme ar
bezgaldaudzām senatnīgām pilīm, vēl tīru dabu un jaukiem kalniem,
kuru nedaudz pietrūkst Latvijā, kā arī savdabīgiem krodziņiem... Nu,
bet čehiem pietrūkst jūras...
Čehu valoda, starp citu,
ir ļoti muzikāla, tāpat pati kā čehu tauta. Čehiem ir attīstīta
kino industrija, savdabīga, interesanta literatūra. Esmu pārtulkojusi
daudzas čehu mākslas filmas. Īpaši tuvas man ir čehu pasakas filmas,
kaut vai „Trīs rieksti Pelnrušķītei”, „Kā mostas princeses”,
u.c. Sev pašai par pārsteigumu esmu aizrāvusies ar daiļdarbu
tulkošanu. Izdevniecība „Pētergailis” ir izdevusi manis tulkotos
„Mūsu Kārlēna skaitāmpantus” ar Josefa Ladas ilustrācijām. Ceru,
ka tas nebūs pēdējais tulkojums, kurš ieraudzīs dienasgaismu.
|