|
|
|
Vaļasprieks
Kalni un jūra
  
<< Atgriezties
LABĀKA PAR KALNIEM VAR BŪT TIKAI JŪRA,
LABĀKI PAR JŪRU VAR BŪT TIKAI KALNI
Diemžēl kalnu Latvijā
nav, Gaiziņkalns – nu, tas nav nopietni! Bet jūra ir – varena,
bezgalīga un mīļa gan savā rāmumā, gan dusmu lēkmēs.
Ja runājam par kalniem,
staigāts ir pa Kaukāzu, slēpots – Karpatos, kāpts Elbrusā – ļoti
spēcīga sajūta - kā nekā augstākā virsotne..., zem tevis tikai
sniegoti kalni un spoža saule visapkārt. Un ja vēl, nonākot lejā „Vienpadsmitu
prijutā”, kāds pasaka: „Uzkāpi? Malacis!”, tad tā ir lepnuma
sajūta visai atlikušajai dzīvei.
Kalnu pārejas – tas
atkal ir kas sevišķs. Sniega saldējums un apziņa, ka nebūs vairs
jākāpj, bet... lejup iet nebūt nav vieglāk...
Kalni ir skaisti – ne
tikai Kaukāzs, bet arī Alpi, Tatri un, protams, visi tie, kuros vēl nav
būts.
Jūra..., nu, jūra tā
ir Dzimtene. Kas var būt vēl jaukāks kā gara, apcerīga pastaiga gar
jūras malu, klausoties tās šalkoņā.
Bet Baltijas jūra,
protams, nav vienīgā. Ir vēl siltā Melnā un vēl siltāka –
Vidusjūra, un kur nu vēl okeāns...
|