Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību

1939. gada 5. oktobrī
Latvijas Republikas Prezidents, no vienas puses, un
PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, no otras puses,
nolūkā attīstīt 1920. gada 11. augusta miera līguma[1] nodibinātās draudzīgās attiecības, kuras pamatojas uz otras puses valstiskās neatkarības atzīšanu un neiejaukšanos tās iekšējās lietās;
atzīstot, ka 1920. gada 11. augusta miera līgums un 1932. gada 5. februāra līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā[2] joprojām ir viņu savstarpējo attiecību un saistību stiprs pamats;
pārliecināti, ka abu Līdzēju Pušu interesēm atbilst precīzo nosacījumu noteikšana par savstarpējās drošības nodrošināšanu,
atzina par nepieciešamu noslēgt savā starpā sekojošo savstarpējās palīdzības paktu un šai nolūkā iecēla par saviem pilnvarotiem:
Latvijas Republikas Prezidents:
        Vilhelmu Munteru, Ārlietu Ministru,
PSRS Augstākās Padomes Prezidijs:
        V. M. Molotovu, Tautas Komisāru Padomes Priekšsēdētāju un Ārlietu komisāru,
kuŗi, savstarpēji uzrādījuši savas pilnvaras, kas atrastas vajadzīgā un pienācīgā formā, vienojās par sekojošo:

I pants
Abas Līdzējas puses apņemas sniegt viena otrai visādu palīdzību, ieskaitot arī militāru, gadījumā ja notiktu tiešs uzbrukums vai rastos uzbrukuma draudi no jebkuŗas Eiropas lielvalsts puses Līdzēju Pušu jūras robežām Baltijas jūŗā vai viņu sauszemes robežām caur Igaunijas vai Lietuvas Republikas teritoriju, kā arī pakta III pantā minētām bāzēm.
II pants
Padomju Savienība apņemas sniegt Latvijas armijai uz izdevīgiem noteikumiem palīdzību ar apbruņojumu un citiem kara materiāliem.
III pants
Latvijas Republika, nolūkā nodrošināt Padomju Savienības drošību un savas pašas neatkarības nostiprināšanai, piešķir Padomju Savienībai tiesību turēt Liepājas un Ventspils pilsētās kara flotes bāzes un dažus aerodromus aviācijai, uz nomas pamata par salīgstamu cenu. Noteiktās vietas bāzēm un aerodromiem ierādāmas un to robežas nosakāmas uz savstarpējas vienošanās pamata.
Irbes jūŗas šauruma apsardzības nolūkā Padomju Savienībai piešķirta tiesība uz tiem pašiem noteikumiem ierīkot krasta artilērijas bāzi jūrmalā starp Ventspili un Pitragu.
Flotes bāžu, aerodromu un krasta artilērijas bāzes aizsardzības nolūkā Padomju Savienībai ir tiesība turēt šīm bāzēm un aerodromiem ierādītos iecirkņos uz sava rēķina stingri ierobežotu padomju bruņoto sauszemes un gaisa spēku daudzumu, kuru maksimālais skaitliskais sastāvs nosakāms ar atsevišķu vienošanos.
IV pants
Abas Līdzējas puses apņemas nenoslēgt nekādas savienības un nepiedalīties nekādās koalīcijās, kas vērstas pret vienu no Līdzējām Pusēm.
V pants
Šī pakta izvešana dzīvē nekādā ziņā nedrīkst aizskart Līdzēju Pušu suverēnās tiesības, starp citu, viņu valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību.
Bāzēm un aerodromiem ierādāmie iecirkņi (III pants) paliek Latvijas Republikas teritorija.
VI pants
Šis pakts stājas spēkā ar ratifikācijas dokumentu apmaiņu. Dokumentu apmaiņa tiks izdarīta Rīgā sešu dienu laikā, skaitot no šī pakta parakstīšanas dienas[3].
Šis pakts ir spēkā desmit gadus, pie kam, gadījumā, ja viena no Līdzējām Pusēm neatzīst par vajadzīgu uzteikt šo paktu vienu gadu pirms termiņa notecēšanas, tas automātiski paliek spēkā uz turpmākiem desmit gadiem.
Šo apliecinot, augšā minētie pilnvarotie šo līgumu parakstījuši un piespieduši tam savus zīmogus.
Sastādīts Maskavā, divos oriģinālos, latviešu un krievu valodā, 1939. gada 5. oktobrī.

V. Munters                           V. Molotovs


[1] Miera līgums starp Latviju un Krieviju, 11-aug-1920
[2] Latvijas - PSRS neuzbrukšanas līgums, 5-feb-1932
[3] Latvijas Ministru kabinets ratificēja paktu 1939. gada 10. oktobrī, ratifikācijas dokumenti apmainīti Rīgā 11. oktobrī.

  • Valdības Vēstnesis, 1939, 10, okt.




    1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības pakta starp PSRS un Latviju konfidenciālais protokols

    1939. gada 5. oktobrī
    I
    Ir norunāts, ka, lai novērstu un darītu galu centieniem ievilkt Līdzējas Puses pašlaik Eiropā notiekošajā karā, PSRS ir tiesības šī kara laikā turēt vietās, kas ierādītas aerodromiem un bāzēm (Pakta II p.), atsevišķus sauszemes un gaisa bruņoto spēku garnizonus, kopskaitā līdz divdesmit pieciem tūkstošiem cilvēku.
    II
    Pakta I panta noteiktā palīdzība tiek sniegta pēc otras puses izteiktās vēlēšanās, turklāt, pēc abpusējās vienošanās, puse, kuras pienākums ir sniegt palīdzību, otras puses kara gadījumā ar trešo valsti, var palikt neitrāla.
    III
    Lai novērotu šī Pakta īstenošanu un risinātu šajā sakarā radušos jautājumus, uz paritātes pamatiem tiek izveidota Jauktā komisija, kas izstrādās savus lietvedības noteikumus.
    Rodoties nesaskaņām bāzu un aerodromu vietu un robežu noteikšanā, kā arī vispār Jauktās Paritātes komisijas darbā, strīdīgos jautājumus izšķir diplomātiskā ceļā vai tiešās sarunās starp valdībām.
    IV
    Šis konfidenciālais protokols ir 1939. g. 5. oktobrī noslēgtā Pakta par savstarpēju palīdzību starp PSRS un Latviju pielikums.
    Maskavā, 1939. g. 5. oktobrī
    V. Molotovs
    V. Munters


    c.86-87. Tulkots no krievu val.
    Latvijas okupācija un aneksija: 1939.-1940., dokumenti un materiāli / I. Grava-Kreituse, I. Feldmanis, J. Goldmanis, A. Stranga. Rīga, 1995, ISBN 9984-9085-0-X, 118.-120.lpp.


    Lapas autors: Kārlis Čoka (e-pasts: sd60003@lanet.lv)       3-mai-1998
    URL="http://ieva05.lanet.lv/~sd60003/savstpal.html"