`

Tautas padome

1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Politisko apstākļu dēļ vēlēšanas šajā laikā nebija iespējamas.

Tautas padomē mandāti nebija saistīti ar konkrētām personām. Katrai partijai padomē bija noteikts skaits vietu, ko ieņēma partijas pilnvarotas personas, kuras bieži mainījās. Tautas padomē bija 183 vietas, bet precīzs kopējais locekļu skaits nav zināms, tiek minēti divi skaitļi - 245 un 297.

Notika 57 Tautas padomes kopsēdes. Tautas padome, kurā darbojās 22 pastāvīgās komisijas, izstrādāja politisko platformu, ko var uzskatīt par Latvijas Republikas pirmo pagaidu konstitūciju (satversmi), un pieņēma vairākus nozīmīgus likumus — par pagastu pašvaldībām un to vēlēšanām, par naudas sistēmu, izglītības iestādēm, pavalstniecību, arī Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.

Tautas padome pastāvēja līdz 1920.gada 30.aprīlim. Tās prezidents bija Jānis Čakste, taču sēžu vadību viņš pārņēma tikai 1919.gada 13.jūlijā.

 

Satversmes sapulce

Pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā bija Satversmes sapulce, kuras vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī. Tajās piedalījās 85% (700 744) balsstiesīgo iedzīvotāju. Piecos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti 57 kandidātu saraksti, no kuriem 16 ieguva mandātus. Ievēlēja 150 deputātus, tajā skaitā 5 sievietes.

Satversmes sapulce izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu: pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Notika 213 sēdes, pieņēma 205 likumus un 291 noteikumu ar likuma spēku. Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste. Tā darbojās līdz 1922.gada 7.novembrim.

 

1.Saeima

Satversmes sapulces aizsākto darbu likumdošanas jomā turpināja Saeima.

Saskaņā ar Satversmi to ievēlēja vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem, turklāt iepriekšējās Saeimas pilnvaras izbeidzās tikai pēc tam, kad uz pirmo sēdi sanāca jaunā Saeima.

1.Saeimas vēlēšanas notika 1922.gada 7. un 8.oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (963 257) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 88 kandidātu saraksti, no kuriem 46 ieguva mandātus.

No simts ievēlētajiem deputātiem 84 bija latvieši, 62 deputātiem bija augstskolas izglītība, 22 — vidusskolas, 7 — skolotāju semināra un
9 — zemāka izglītība.

1.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas un 20 frakcijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 343 likumprojektus. Nozīmīgākie likumi, kurus pieņēma, bija likums par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likums par sapulcēm. Pirmais Saeimas priekšsēdētājs bija Frīdrihs Vesmanis, bet otrais — no1925.gada 20.marta — dr. Pauls Kalniņš.

 

2.Saeima

2.Saeimas vēlēšanas notika 1925.gada 3. un 4.oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (1 120 026) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus.

No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 — vidējā un 15 — zemāka izglītība.

2.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas un 25 frakcijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 335 likumprojektus. Sākot ar šo Saeimu, likumdevējs lielāku uzmanību veltīja likumdošanai sociālajā un tautsaimniecības jomā. 2.Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

 

3.Saeima

3.Saeimas vēlēšanas notika 1928.gada 6. un 7.oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (1 182 426) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 — vidējā, 4 — augstākā vai vidējā militārā izglītība un 14 — zemāka izglītība.

3.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas un 27 frakcijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus. 3.Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

 

4.Saeima

4.Saeimas vēlēšanas notika 1931.gada 3. un 4.oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (1 217 914) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus.

No simts ievēlētajiem deputātiem 1 bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 — vidējā, 12 — tautskolas, 3 — militārā, 1 deputātam — lauksaimniecības skolas, 1 — arodskolas izglītība un 1 — pašizglītība.

4.Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas un 27 frakcijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus. 4.Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

1934.gada 15.maijā valsts apvērsuma rezultātā 4.Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets.

 

Latvijas Republikas Augstākā padome

1990.gada 18.martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Tika ievēlēta 201 deputāts. No tiem 9 bija sievietes, 139 latvieši, 185 deputātiem bija augstākā, 5 — nepabeigta augstākā un 11 — vidējā izglītība.

Augstākajā padomē bija 16 pastāvīgās komisijas. Notika 389 sēdes, kurās pieņēma 404 likumus, to skaitā — Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, atjaunoja 1937.gada Civillikumu, izstrādāja likumus, kas aizsāka privatizācijas procesu.

Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu.

Augstākās padomes priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.

 

5.Saeima

5.Saeimas vēlēšanas notika 1993.gada 5. un 6.jūnijā. To juridiskais pamats — 1992.gada 20.oktobrī pieņemtais likums “Par 5.Saeimas vēlēšanām”, kas būtībā ir nedaudz grozīts un papildināts 1922.gada Likums par Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi. Tika pieņemti 23 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 8, jo pārējie nepārsniedza noteikto 4% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 88 latvieši, 91 deputātam bija augstākā, 4 — nepabeigta augstākā un 5 — vidējā izglītība.

5.Saeimā darbojās 15 pastāvīgās komisijas. Pēc ievēlēšanas bija 8 frakcijas, 1994.gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai “Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai”, izveidojās vēl viena frakcija.

Notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus. Šī Saeima atjaunoja Satversmi, 1925.gada likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", pieņēma Pilsonības likum, Korupcijas novēršanas likumu, veica pašvaldību reformu, noslēdza līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu.

5.Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.

 

6.Saeima

6.Saeimas vēlēšanas notika 1995.gada 30.septembrī un 1.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis. Tika pieņemti 19 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 9, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 90 deputātiem bija augstākā, 1 deputātam — nepabeigta augstākā, 6 deputātiem — vidējā speciālā un 3 — vidējā izglītība.

6.Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 9 frakcijas, taču darbības laikā, deputātiem izstājoties un pievienojoties citām frakcijām, to skaits nemitīgi mainījās.

1995.gada decembrī beidza pastāvēt deputātu bloks “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, bet 1996.gada novembrī tas atkal izveidoja frakciju, kas darbojās līdz 1997.gada maijam. 1996.gada jūlijā beidza pastāvēt Tautas saskaņas partijas frakcija, taču 1997.gada septembrī tā atkal atjaunoja darbu.

Latvijas Vienības partijas frakcija pastāvēja no ievēlēšanas brīža līdz 1997.gada februārim. 1996.gada jūlijā deputāti, kuri atstāja frakciju “Latvijai”, izveidoja jaunu frakciju “Tautai un taisnībai”, kas darbojās līdz 1997.gada februārim. 1997.gada jūnijā, apvienojoties partijām “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, tika izveidota frakcija ar tādu pašu nosaukumu. Pirms tam LNNK veidoja kopīgu frakciju ar Latvijas Zaļo partiju. Pēc LNNK aiziešanas 1997.gada jūnijā tika izveidota Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija pastāvēja līdz 1997.gada novembrim, pēc tam izveidojās LZS, KDS frakcija. No 1997.gada septembra līdz 1998.gada janvārim pastāvēja tautas kopas "Brīvība" frakcija, 1998.gada 28.jūlijā izveidoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju, kas pastāvēja līdz 6.Saeimas darbības beigām.

Saeimas darbības laikā pieauga deputātu skaits Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijā, samazinājās — frakcijās “Latvijas ceļš” un “Latvijai”, izveidojās liels pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits, brīžiem pārsniedzot divdesmit.

Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6.Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7.Saeimas, pagarināja līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu.

Sākumā 6.Saeimas priekšsēdētāja bija dr. Ilga Kreituse, bet no 1996.gada 26.septembra par priekšsēdētāju kļuva Alfreds Čepānis.

 

7.Saeima

7.Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā - 1998.gada 3.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņu. Tika pieņemts 21 kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva 6, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru tam atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 17 bija sievietes, 94 ir latvieši, 94 deputātiem ir augstākā, 4 - vidējā speciālā un 2 - vidējā izglītība.

Saeimā ir 16 pastāvīgās komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 6 frakcijas.

7.Saeimas priekšsēdētājs ir Jānis Straume.