Kārlis Ulmanis

(1877-1942)

[ galveno notikumu hronika ]

Kārlis Ulmanis dzimis 1877. gada 4. septembrī Bērzes pagasta Udzes "Pikšās", kur viņa tēvs bija saimnieks. Pirmo izglītību guvis Bērzes pagastskolā; pēc tam mācījies Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā, vēlāk - reālskolā, kuru beidza 1896. gadā. Nākošajā gadā viņš beidza piensaimniecības kursus Austrumprūsijā.

1902. gadā Ulmanis iestājās Cīrihes Politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultātē, bet sākot ar 1903. gadu, studijas turpināja Leipcigas Lauksaimniecības institūtā, kuru beidza 1905. gadā ar agronoma grādu. Sabiedrisko darbu viņš sāka 1899. gadā, iestājoties par lopkopības un piensaimniecības izveidošanu Latvijā.

1902. gadā Ulmanis sarīkoja pirmos piensaimniecības kursus Bērzē, ierosināja dibināt piensaimnieku sabiedrības un 1904. gadā nodibināja pirmās lopkopības pārraudzības biedrības. 1905. gadā K. Ulmanis strādāja par Kauguru lauksaimniecības biedrības agronomu un žurnāla "Lauksaimnieks" redaktoru. Žurnālā viņš risināja arī domu par lielākām tiesībām latviešiem, prasīja pilnīgi latviskas skolas un nosodīja krievu valdību.

1905. gada 21. decembrī Ulmani apcietināja un ievietoja cietumā. 1906. gada maijā viņu gan atbrīvoja, bet vajāšana turpinājās.

Šī iemesla dēļ Ulmanis emigrēja vispirms uz Vāciju, kur īsu laiku bija par skolotāju, un 1907. gadā izceļoja uz ASV. 1909. gadā viņš beidza Nebraskas universitātes Lauksaimniecības institūtu un strādāja tur kādu laiku par lektoru; pēc tam darbojās arī par saimniecisku uzņēmumu vadītāju. Dzīvodams ASV, Ulmanis uzturēja ciešus sakarus ar dzimteni, sūtīdams rakstus laikrakstam "Zeme".

Sakarā ar amnestiju 1913. gadā viņš atgriezās dzimtenē strādāja par agronomu Baltijas (agr. Kauguru) lauksaimniecības biedrībā, rediģēja laikrakstu "Zeme" un attīstīja rosīgu sabiedrisko darbu. 1915. gadā Ulmanis pārgāja Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības darbā, vēlāk darbojās bēgļu apgādē un evakuācijas komisijā. Pēc 1917. gada marta revolūcijas viņu aprīlī ievēlēja Vidzemes zemes padomē, bet padome savukārt ievēlēja Ulmani par Vidzemes vicegubernatoru. 1917. gada 12. maijā viņš nodibināja Latviešu zemnieku savienību.

Kad 1917. gada 3. septembrī vācu armija ieņēma Rīgu, K. Ulmanis darbojās t. s. Demokrātiskajā blokā. Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada 15. novembrī sasauca Valkā Zemnieku savienības padomes sēdi, kas nolēma, ka jāproklamē Latvijas valsts un jāsadarbojas ar visām politiskajām partijām, kas atzīst Latvijas neatkarību. Pēc šī lēmuma bija iespējams 1918. gada 17. novembrī nodibināt Tautas padomi, kas vienbalsīgi ievēlēja Kārli Ulmani par Ministru prezidentu.

No Latvijas proklamēšanas laika līdz 1934. gada 15. maijam Latvijas valdības mainījās 18 reizes, caurmērā ik pa desmit mēnešiem. Ulmanis bija Ministru prezidents septiņas reizes parlamentārās valdībās. 1934. gada 3. martā Saeima gāza A. Bļodnieka valdību, un 17. martā K. Ulmani ievēlēja par jaunās valdības Ministru prezidentu.

Tā kā Saeima bija noraidījusi viņa iesniegto Satversmes maiņas projektu, Kārlis Ulmanis kopā ar ģenerāli Jāni Balodi izšķirās par Satversmes apturēšanu un Saeimas atlaišanu, nodibinot autoritāru valdību. Pēc valdības lēmuma K. Ulmanis 1936. gada 11. aprīlī kļuva arī par valsts prezidentu. Ar vairāk nekā 1000 likumiem un to grozījumiem valdība izdarīja radikālus pārkārtojumus saimnieciskās un garīgās kultūras dzīvē.

1940. gada 16. jūnijā valdība pieņēma Staļina ultimātu; Padomju Savienība okupēja Latviju pēc tam, kad līdzīgs liktenis bija piemeklējis Lietuvu un Igauniju.

1940. gada 22. jūlijā Kārli Ulmani deportēja uz Padomju Savienību.

Kārlis Ulmanis miris 1942. gada 20. septembrī Krasnovodskas (Kaspijas jūras osta Turkmenistānā) cietumā no sirds un aknu slimībām.

Sagatavots pēc
Jānis Labsvīrs, "Kārlis Ulmanis. Kārļa Ulmaņa dzīves gājums", žurnāls "Latvijas Vēsture", nr. 1997/2 (26), Latvijas Universitāte, Rīga
un
Evija Ozola, "Ulmaņa pīšļu meklēšana nav beigusies", "Neatkarīgā Rīta Avīze", 1997. g. 29. dec., 2. lpp.



Lapas autors: Kārlis Čoka (e-pasts: sd60003@lanet.lv)       15-apr-1998
URL="http://ieva05.lanet.lv/~sd60003/biogr.html"