Veiksmīga Latvijas Republikas tautsaimniecības, tajā skaitā lauksaimniecības sektora attīstība, kā arī Latvijas integrācija Eiropas Savienībā galvenokārt ir atkarīga no Latvijas ražotāju spējas konkurēt iekšējā un ārējā tirgū. Latvijas agrārā sektora attīstība lielā mērā ir atkarīga no sekmīgi īstenotas nacionālās lauksaimniecības politikas. Veidojot lauksaimniecības politiku, ir jāņem vērā plašs spektrs dažādu nozari ietekmējošo sociāli ekonomisko faktoru. Turklāt, veidojot ilgtermiņa lauksaimniecības politiku, ir jāņem vērā arī atšķirīgi nozares un visas valsts attīstības scenāriji. Šā mērķa īstenošanai lietderīgi ir izmantot ekonomiski - matemātiskos modeļus. Šie modeļi analītisku aprēķinu rezultātā spēj sniegt pietiekami objektīvu un ticamu informāciju, kas tālāk ir izmantojama lauksaimniecības politikas veidošanas procesā.
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā tika izveidots Latvijas lauksaimniecības simulācijas modelis (LASIM), kurš dod iespēju noteikt lauksaimniecības un pārtikas produktu pieprasījuma un piedāvājuma struktūras pārmaiņas attiecībā uz paredzētiem attīstības variantiem, kā arī novērtēt attiecīgo kopējo ražotāju un patērētāju ieguvumu no katra aprēķinos analizētā scenārija.
Modeļa izveide notika ciešā sadarbībā ar IAMO institūtu darbiniekiem, kuru sniegtā tehniskā un teorētiskā palīdzība deva nozīmīgu ieguldījumu LASIM modeļa izveidē. Šā darba finansiālo un organizatorisko pusi palīdzēja nodrošināt arī PHARE atbalstītais CEAS projekts un projekta koordinators ASA institūts no Bonnas.
Modeļa tipa raksturojumsLASIM ir ekonometriskais daļēja līdzsvara statisks simulācijas modelis.
Latvijas agrāra sektora attīstības analīzes un prognozēšanas ierobežojumi:LASIM modeļa matemātiskā struktūra sastāv no trim pamatmoduļiem (kalibrācijas, simulācijas un labklājības līmeņa aprēķinu moduļiem), kuri vērsti uz noteikta ekonomiski - matemātiskā uzdevuma risinājumu un konkrēta rezultāta panākšanu. Bez tam atsevišķi izdalīts arī datu sagatavošanas modulis, kas ir viens no galvenajiem modelēšanas procesa etapiem.
Ieejas informācijas sagatavošanas process paredzēja:
Ņemot vērā, ka jaunākā statistiskā informācija par Latvijas lauksaimniecības sektoru kopumā pagaidām ir pieejama tikai par 1997. gadu, šis gads arī tika izvēlēts par bāzes gadu modeļa aprēķinos. Savukārt, simulācijas gada izvēle balstījās uz pieņēmumu par iespējamo Latvijas Republikas uzņemšanas gadu Eiropas Savienībā. Neskatoties uz to, ka par simulācijas gadu pētījumos tika pieņemts 2005. gads, nav principiālas nozīmes simulācijas gada konkrētai izvēlei.
Kalibrācijas
moduļa ietvaros tiek novērtēta produktu cenu izmaiņu ietekme uz pieprasījuma un piedāvājuma attīstību Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgū. Matemātiski šī ietekme tiek formalizēta caur konkrētu pieprasījuma un piedāvājuma elastību vērtību noteikšanas procesu un šo elastību transformēšanu saskaņā ar noteiktiem teorētiskiem nosacījumiem: simetriskums, homogenisms un funkciju izliekums. Šo elastību transformāciju, kad uz sākotnējo elastību pamata, atbilstoši konkrētiem teorētiskiem nosacījumiem, tiek aprēķinātas beigu elastības sauc par elastību kalibrācijas procesu.Simulācijas moduļa ietvaros tiek simulēti Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības varianti uz 2005.gadu pie dažādiem izvēlētiem politikas attīstības scenārijiem. Pašreizējā darba posmā aprēķini veikti par sekojošiem galvenajiem scenārijiem:
Labklājības līmeņa aprēķini modulis ir vērsts uz ekonomiskā labklājības līmeņa noteikšanu galvenajām LASIM modelī izskatāmajām interešu grupām:
Savukārt, kopējais labklājības līmenis ietver katras augstāk minētās grupas ieguvumu vai zaudējumu. Atkarībā no īstenotā attīstības scenārija var mainīties katras grupas sasniegtais, un līdz ar to arī kopējais labklājības līmenis. Tāpēc visi labklājības līmeņa aprēķinu rezultāti tiek analizēti, pamatojoties uz labklājības rādītāju starpību, salīdzinot visus izskatāmos scenārijus ar bāzes scenāriju.
Analizējot Latvijas lauksaimniecības sektoru, modelī tiek apskatīti visi galvenie lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas patēriņa produkti: kvieši, pārējā labība (mieži, rudzi, auzas), kartupeļi, eļļaugi, cukurbietes, dārzeņi, piens, liellopu gaļa, cūkgaļa, olas, vistas gaļa, pārējie lauksaimniecības produkti (RAO).
Piedāvājuma pusei, kas raksturo lauksaimniecības produktu ražošanu, atsevišķi ir izdalīti arī galvenie ražošanā izmantotie resursi: lopbarības kvieši, pārējā lopbarības labība, lopbarības kartupeļi, darbaspēks, mēslojums, pārējie lauksaimniecībā izmantotie resursi (RVI). Resursu izdalīšana ļauj pilnīgāk atspoguļot savstarpējās saites starp augkopības un lopkopības nozarēm (caur lopbarības kultūrām), kā arī nelauksaimniecības resursu (mēslojums, darbaspēks un pārējie) ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un piedāvājumu.
Izejas informācijaLASIM modeļa uzbūve dod iespēju, pamatojoties uz konkrētiem pieņēmumiem, katram no scenārijiem novērtēt sekojušus sociāli - ekonomiskos rādītājus modeļa izejas informācijas veidā (vai endogenus parametrus) izvēlētam simulācijas gadam - 2005.gadam:
Visi augstāk minētie rezultāti iegūti, balstoties uz kalibrācijas procesā) aprēķinātajiem rezultātiem: nokalibrētiem beigu pieprasījuma un piedāvājuma elastības vērtībām, kā arī ražošanas un patēriņa funkciju parametru vērtībām.
Šobrīd ar GAMS datorprogrammu sistēmas palīdzību tika īstenoti tikai aprobācijas analītiski aprēķini saskaņā ar četriem pamatscenārijiem, kā arī diviem papildscenārijiem par nodokļu atlaižu ietekmes imitāciju (simulāciju) uz lauksaimniecības ražošanas attīstību un strukturālajām pārmaiņām.
Sīkāku informāciju var iegūt rakstot uz e-maila adresēm:
dzintars@lvaei.lv, vai zvanot pa tālruņiem:
(371)- 7555213 Danute Jasjko;
(371)- 7553370 Dzintars Ermiņš.
Lai veiktu dziļāku nozares izpēti un nodrošinātu objektīvu un ticamu prognožu iegūšanu, kas paredzētu dažādus nozares attīstības scenāriju un pielietotos lauksaimniecības politikas instrumentus, ir nepieciešama tālāka modeļa pilnveidošana. Galvenās prioritātes LASIM modeļa pilnveidošanai un attīstībai ir sekojošas:
Tālākā modeļa attīstībā ir paredzēts izpētīt arī citu lauksaimniecības politikas instrumentu un dažādu finansu plūsmu, kā, piemēram, Latvijas iemaksas ES kopējā budžetā un pretēja finansu plūsma no ES uz Latviju, iekļaušanas iespējas LASIM struktūrā.