Latvijas himnu sacerējis un komponējis Baumaņu Kārlis 1873.gadā. Himnas vārdi savā vienkāršajā sirsnīgumā un tās mūzika aizgrābj ikvienu latvieti un modina dzimtenes mīlestību. Tādēļ svešas varas, kas valdījušas Latvijā, šo himnu vienmēr aizliegušas. Dziedot mūsu himnu, skauti un gaidas nostājas mierā un sveic. Skautiem un gaidām mūsu himna ir sevišķi tuva sava rakstura dēļ, jo himna pauž solījuma saturu: uzticību Dievam, dzimtenes mīlestību un laimi, ko sniedz palīdzība tuvākiem. Himnu prot dziedāt arī mazskauti un guntiņas. Pārākā no visām Baumaņa kompozicijām tomēr ir Latvijas
himna - "Dievs, svētī Latviju", 1873. gadā komponēta,
bet laikam tikai 1876. gada Mazsalacā pirmo reizi
dziedāta. Drīz vien krievu valdība šo latviešu dziesmu
sāka vajāt, to aizliedzot, arestējot diriģentus, slēdzot
korus, kas uzdrošinājās šo dziesmu dziedāt. Reizēm
atļāva dziesmu ar grozītu tekstu - Latvijas vietā
bija jādzied Baltija. Dievs, svētī Latviju, Kur latvju meitas zied, |
Lasīt oriģinālu