Lūle Vīlma

Jūtas ir dvēseles miers, emocijas - jūtu uzbangojums. Cilvēce dzīvo emociju līmenī, cīnās ar neesošiem ienaidniekiem un neapzinās, ka pati tos izgudro. Pasi to neapzinādamies, mēs tomēr tiecamies pretī jūtu dziļajam līmenim. Kas aptvēris to principiālo atšķirību, tas labi saprot sevi un citus. Zināšanas ir prasme iet pareizā virzienā. Zināšanas sniedz dvēseles mieru. Dvēseles miers - tās ir jūtas. Ar dvēseles mieru sākas jūtu pasaules attīstība pretī arvien lielākām garīgās pasaules gudrībām. Bet līdz tam cilvēks, būdams emociju gūsteknis, turpinās medīt iespaidus, baudīt ārējo spožumu un materiālās labklājības pievilcību. Padomājiet par savām emocijām - kā emocionālās domās analizējiet, piemēram, bailes. Iztēlojaties, ka esat nokļuvis baisā vietā, no kurienes nekādi neizkļūt, un iegaumējiet šīs izjūtas. Tagad iedomājaties bailes jūtu līmenī. Jūs atrodaties tajā pašā vietā, bet šajā reizē jūs esat gudrs. Šoreiz jūs zināt visu par briesmīgo vietu un tur atrodieties pilnīgā dvēseles mierā. Vai vēl ko citu jūtat? Vai mierīgi saprotat, kas ir bailes? Gudrā zināšanas, kas sniedz dvēseles mieru? Tās arī ir jūtas.

Lai precīzāk izprastu atšķirību starp emocijām un jūtām, tādā pašā veidā salīdziniet, piemēram, vainas izjūtu, dusmas, aizdomas un jebkuru citu vienkāršāk vai sarežģītāk vārdos izteiktu domu.

Vēl padomāsim par mīlestību. Iztēlojieties mīlestību emociju līmenī, bet pēc tam mīlestību jūtu līmenī. Pirmā izraisa uzbudinājumu un erotiskas fantāzijas, kam seko fiziskās aktivitātes pacēlums, vētraina rīcība un galu galā skumjas un tukšuma izjūta. No otrās dvēsele piepildās neizsakāmi siltām laimes izjūtām un apziņu, ka es mīlu un mani mīl. Nevar būt nekā labāka.

Ja mēs iemācīsimies šķirt emocijas un jūtas, pratīsim tikt galā ar savām dzīves problēmām.

Cilvēce ir gluži kā jūra. Jūra ir pilnība. Tā vienmēr ir mainīga, lieliska un vienlaikus biedējoša. Tā spēj būt gluda kā spogulis, bet vajag tikai uzpūst vējam, kā rodas viļņi. Īsā brīdī var sacelties vētra. Jūra ir kā cilvēce, kurā viss virspusīgais atrodas virspusē, bet viss pamatīgais iegulst dzīlēs.

Vējš - tās ir dzīves gudrības, dzīves mācību stundas. Tikai vējš no emocijām rada stresu. Stress rodas vienīgi no emocijām. Kas pārvarējis bailes, tas iemācījies peldēt. Kas atbrīvojies no bailēm, tas iemācījies nirt. Bet dziļumā nirēju ir maz. Jūras dzelme - tas ir sapnis. Ne visi uzdrošinās par to pat sapņot, viņi drīzāk teiks, ka dzelme tos neinteresē, ka viņiem darāmā pietiek sauszemē. Starp emociju līmeni un jūtu līmeni atrodas baiļu siena. Kas uzdrošinās un prot nirt, tam vērta netiek klāt. Jo dziļāk izdodas ienirt, jo vētra mazāk traucē. Pat visaugstākajam vilnim nekad nesasniegt dzelmi.

Jūras virspuse ir emociju līmenis, kas uz mazāko vēja pūsmu atbild ar viļņiem. Jo stiprāks vējš, jo spēcīgākas emocijas, un to iedarbība var izrādīties postoša. Jo nemākulīgāks peldētājs, jo vairāk viņš baidās gan par sevi, gan citiem. Iebiedēts cilvēks zaudē spēju domāt. Vērtēdams visu no sava viedokļa, viņš katrā nirējā redz slīcēju, ko vajag izglābt. Un viņš nespēj saprast, kāpēc glābjamais viņam izraujas no rokām un, kad glābšana izdevusies, beigās dusmojas.

Jūras dzīle ir jūtu līmenis. Kas ir atbrīvojies no bailēm, tas spēj nirt. Jo drosmīgāk viņš pilnīgo savu tehniku, jo lielāku izveicību iemanto. Jo vairāk viņš vēlas izpētīt jūras dziļumus, jo pacietīgāk tiecas pretī mērķim, jo lielāki panākumi. Tā dzīvē notiek it visā.

Tagad pacentieties šajā jūrā atrast savu vietu. Mēģiniet noskaidrot, kāpēc atrodaties tieši šajā līmenī un kādas tāpēc radušās problēmas.

Esiet godīgi pasi pret sevi, tad spēsiet saprast arī citus.