Tiesu prakse Eiropas integrācijas jautājumos Eiropas Kopienu Tiesas svarīgi nolēmumi un dalībvalstu konstitucionālo tiesu nolēmumi par piedalīšanos Eiropas integrācijā |
04.03.13 |
|
Kopīgas nodarbības ar Tartu Universitāti (Igaunija). Pavasara semestris 2010 (angļu valodā; bloka nodarbībās 03.2010 [Rīga] un 04.2010 [Tartu]); rudens semestris 2009, 2008 un 2007 (vācu valodā); pavasara semestris 2009 un 2008 (angļu valodā) |
|
Eiropas Savienības tiesības spēcīgāk nekā nacionālās tiesības veido tiesu prakse. Daudzi centrālie tiesību principi un figūras nav atvasināmi no konkrētām normām dibināšanas līgumos. Tos ar savu praksi izveidojusi Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) gadu desmitu laikā. Taču šeit nav runa par precedentu tiesībām kā angļu tiesībās; Eiropas tiesības sakņojas kontinentālajās tiesību tradīcijās. Juristiem, kuri 21. gadsimtā strādā Eiropā, jāpārzina Eiropas tiesu prakse, viņiem jāprot tā integrēt, jāizprot funkcionāltiesiskās un dogmatiskās sakarības, jāprot izvērtēt tiesu prakses nozīme, izprast metodes un kritiski vērtēt saturu.
Kurss iepazīstina ar EKT būtiskākajiem nolēmumiem. Bez tam tiek aplūkoti svarīgi dalībvalstu konstitucionālo tiesu un augstāko tiesu nolēmumi jautājumos par piedalīšanos integrācijā, lai būtu izprotama Eiropas un nacionālo tiesību saspēle arī no citas perspektīvas. Tiek pētīts ne tikai nolēmumu saturs, bet gan arī argumentācijas veids, juridiskās metodes un tiesu izpratne par lomām. Kurss ne tikai sniedz zināšanas, bet gan trenē izpratni par juridiskās argumentācijas stiprajām un vājajām pusēm, kā arī tās robežām; atbilstoši kursa koncepcijai vienmēr ir paredzētas diskusijas. Bez tam tiek analizēts, vai un cik ļoti Līgums par Eiropas Konstitūciju (ja tas stātos spēkā) izmainītu Eiropas tiesu praksi.
Kurss tiek organizēts sadarbībā ar Tartu Universitātes DAAD lektoru tiesību zinātnēs Kristofu Šēvi (Christoph Schewe) un paredzēts LU, RJA un Tartu Universitātes studentiem. Kopīgās nodarbībās pasvītro tēmas ciešo saistību ar Latvijas, Igaunijas un Vācijas nākotni apvienotā Eiropā. Kurss nostiprinās kontaktus starp latviešu un igauņu topošajiem juristiem un sniegs ieguldījumu tīkla veidošanā Baltijas izglītības telpā.
Kurss veidots saskaņā ar daudzās Eiropas universitātēs praktizēto un sevi attaisnojušo „bloka nodarbību” koncepciju. (Dalītai) ievada nodarbībai seko lielākā kursa daļa, organizēta divos divu dienu semināros piektdienās un sestdienās, vienu reizi Rīgā, otru reizi Tartu. Noslēguma nodarbība atkal notiek dalīti. Studenti gatavojas semināriem pēc izdales materiāliem. Vairāku dienu vienlaidus koncentrācija uz vienu tēmu, atrauti no ikdienas pienākumiem, rada labāku darba atmosfēru, kurā darbs norit intensīvi un auglīgi. Vakaros studentiem ir brīvais laiks kopīgiem saviesīgiem pasākumiem vai kultūras programmai.
Kurss paredzēts visu programmu studentiem (LU un RJA), kas interesējas par Eiropas tiesībām. Uz semināriem, kuru datumi tiks precizēti, sirsnīgi lūgti ieinteresētie docētāji un juristi praktiķi.
Pierakstīties uz kursu ir tiesīgi visi Latvijas Universitātes fakultāšu un Rīgas Juridiskās Augstskolas studenti. Kredītpunkti: 2 (B). Prasības kredītpunktu iegūšanai: gala pārbaudījumu veido vai nu prezentācija par nozīmīgu tiesas nolēmumu vai rakstisks eksāmens semestra beigās. RJA studenti, sekmīgi nokārtojot abus pārbaudījumus, proti, gan prezentējot nozīmīgu tiesas nolēmumu, gan nokārtojot rakstisku eksāmenu semestra beigās, var iegūt 2,5 kredītpunktus.
 |
§ 1 Ievads |
|
§ 2 Eiropas Savienības tiesību pamati, to ieviešana, piemērošana un realizēšana |
|
§ 3 Kompetenču sadalījums Eiropas Savienībā |
|
§ 4 Eiropas Savienības institūcijas |
|
§ 5 Pamattiesības un tiesiskas valsts princips Eiropas Savienībā |
|
§ 6 Eiropas Savienības pilsoņu ekonomiskās pamattiesības |
|
§ 7 Savienības pilsonība [pavasara semestris 2010, rudens semestris 2009] |
|
§ 8 Valsts dalība un līdzdalība Eiropas Savienībā |
Tulkojums: Laila Niedre (2007), Līga Ziediņa (2008)
