Lidojums

Tā īsti Lāssss tam neticēja, ka BŪS, bet BIJA. Lāssssss vakar lidoja ar gaisa kamanām... Tā viņas saucoties. Tas bija planieris, kuram ņemts un pielikts motors... Kloss vakar piezvanīja un jautāja, vai es negribētu braukt līdzi. Kloss atbrauca, savāca Lāsu, iepazīstināja ar saviem bērniem - Agnesi un Ričardu, un mēs braucām. Pa ceļam Kloss izkrāva lakas tādās lielās mucās dažās vietās, kā dēļ patiesībā viņš arī brauca no Liepājas un drīz mēs bijām Cēsīs. Cēsīs pēc Klosa vārdiem "cēsinieki krāso dzelzs putnus un ir index_bildes celties debesīs pēc pirmā Kloss lūguma". Un tā arī bija. Kā aizbraucām, uzreiz puisis vārdā Dainis stūma laukā planieri un pēc dažām minūtēm Lāssss savā garajā jūras kleitā jau mēģināja rausties iekšā priekšējā sēdvietā... Motors palaidās ar pirmo rāvienu, tas esot ārkārtīgi reti, kad tā notiekot... Dainis uzņēma augstumu un kad mēs bijām 300 metrus virs zemes, ļāva man palidot, t.i. vadīt to aparātu, kur sirds kāro... Jocīgi ar mani ir sanācis - mašīnu vēl nekad nebiju mēģinājusi vadīt, bet te tiku pie planiera komandēšanas... Un Dainis teica, ka Lāsai labi sanākot, izteica pat hipotēzi, ka Lāsa esot jau agrāk droši vien lidojusi kādreiz. Tā varbūt tiešām ir bijis, varbūt vienīgi citā dzīvē vai sapņos... : ) Un Lāsa LIDOJA.... Un viņai likās tas viegli kā sapņos... Nu, protams, 300 metru augstumā var atļaut pilotēt tādām, kā Lāsas.... : ) It sevišķi, ja aizmugurē sēž zinošs pilots... : ) Es pajautāju Dainim, ko vēl var izdarīt ar to aparātu, viņš teica, ka neko daudz, cilpu nevarot, jo bail ka tas pieliktais motors nokritīšot, bet tādu puscilpu viņš iztaisīja. Nu ļoti dīvainas sajūtas - karājies ar galvu uz leju un apakšā skrien kociņi un upe... Un tad atkal rāviens un nevar ne galvu pakustināt... : ) Jocīgi. Pēc tam uz zemes nespēju tikt vaļā no domas, ka tas viss bija tiešām tikai sapnis. Tāds, no kura pamostoties, smaids ir pār visu seju un prieks mirdz acīs....:)